Bijušās telefonu centrāles telpās Dubuļu ciemā netālu no Lielā Liepu kalna tagad top unikālas elektriskās ģitāras, kā arī Latgalē vienīgais ģitāru muzejs, kas būs vēl viens tūrisma objekts Rāznas Nacionālajā parkā (RNP). «Es to, ka mana produkcija ražota nacionālajā parkā, parasti pasniedzu kā pievienoto vērtību,» stāsta J. Kuzminskis.
Ar vidi jāsadzīvo
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize stāsta, ka RNP teritorijā pārsvarā ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar dabas tūrismu, lauksaimniecību un derīgo izrakteņu izstrādi.
J. Kuzminskis savu uzņēmumu izveidoja 2003. gadā, vēl pirms RNP dibināšanas. Pēc 2007. gada, kad izveidoja parku, daudzi noteikumi mainījās, pārsvarā tie skāra mežizstrādi un tūrismu. «Tur, kur nav RNP teritorijas, varēja vienā gabalā vienu kailcirti taisīt piecu hektāru platībā, bet parkā var tikai viena hektāra platībā. Pieņemsim, ja zemniekam ir savs mežiņš un viņš tur grib kaut ko izcirst, tad var to izdarīt piecas reizes mazākā platībā nekā kaimiņš, kam mežs nav RNP. Līdz ar to viņš dabū piecas reizes mazāku peļņu,» saka Jānis.
Pārtovas ezeru, pie kura uzņēmējs piedāvā telšu vietas, ierobežojumi neskar, taču tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuri apsaimnieko publiskos ezerus, jāievēro stingrāki ūdens aizsardzības noteikumi motorizētā transporta, motorlaivu un ūdens motociklu izmantošanā. Stingrāki noteikumi ir arī būvniecībai. Ja uzņēmīgi cilvēki grib biznesu izveidot RNP teritorijā, viņiem vispirms jāvēršas vietējā pašvaldībā, lai pārbaudītu, kā viņu iecere atbilst teritorijas plānojumam. Pēc tam jāvēršas ar iesniegumu Valsts vides dienestā, kas savu lēmumu saskaņo ar DAP, kas izvērtē, kā šī uzņēmējdarbība varētu ietekmēt nacionālā parka darbību, ņemot vērā vairākus aspektus, tādus kā piesārņojums, atkritumi, ūdeņu izmantošana. Pēc tam tiek novērtēta ietekme uz vidi. Šī procedūra ir gan finansiāli, gan laika ietilpīga, iespējams, arī tāpēc gribētāju uzsākt uzņēmējdarbību dabas aizsargājamajā teritorijā nemaz tik daudz nav.
«Uzņēmēji RNP uztver kā teritoriju, kur primārais ir dabas tūrisms. Ja cilvēki brauc pie Rāznas ezera, viņi grib redzēt ne jau rūpnīcas un dūmeņus. Sapropeļa ieguves veicēji un siltināšanas materiālu ražotāji ir vienīgie lielākie uzņēmēji, kuri nākuši pie mums. RNP ir liels, te režīms nav tik stingrs kā rezervātos un liegumos, ja runā par uzņēmējdarbību kā apstrādājošo rūpniecību vai kaut ko līdzīgu,» saka DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore.
Ieguldījumi dabai
Izveidojot uzņēmumu aizsargājamā dabas teritorijā, jārēķinās ar papildu izdevumiem, atzīst SIA Latpower valdes loceklis Aivars Mežals, kura uzņēmums Mākoņkalna pagastā esošajā Ubogovas ezeriņā iegūst sapropeli - dabīgu organiskas izcelsmes mēslojumu lauksaimniecības vajadzībām. «Mums bija jāatrod tāda tehnoloģija, kāda līdz šim nekur nav bijusi pielietota, tāpēc rezultātā ieguves process nav saistīts ne ar ezera saduļķošanu, ne ar krasta piesārņošanu, ne ar ūdens izmantošanu tehnoloģiskā procesa laikā. Līdz ar to neeksistē arī notekūdeņu faktors, jo ūdens netiek izmantots nevienā no tehnoloģiskā procesa posmiem. Tas ļāva mums sasniegt situāciju, kad faktiski process nerada ietekmi uz apkārtējo vidi un mēs spējām ievērot DAP noteiktās prasības. Protams, tas prasīja papildu līdzekļus, bet, skatoties ilgtermiņā, tas jādara ikvienam uzņēmējam, lai saglabātu mūsu zemi, mežus un ūdeņus,» saka A. Mežals.
A. Zeize stāsta, ka šī uzņēmuma ideju sākotnēji uztvēruši ar lielām šaubām. «Tas ezers ir tuvu Mākoņkalnam. Mēs ilgi domājām, kā šī rūpnīca iegulsies ainavā, jo pa ceļu, kas ved gar Ubogovas ezeru, brauc daudz tūristu, bet tūristi, braucot gar ezermalu, nez vai grib redzēt rūpnīcu. Tai jābūt ainaviski piederīgai vietai vai arī nepamanāmai.»
Parkā pret pašu gribu
Viens no jaunākajiem RNP teritorijas uzņēmumiem - siltumizolācijas materiālu ražotājs SIA Thermeko - savu ražotni Mākoņkalna pagastā izveidoja 2010. gadā, realizējot projektu Jauna siltumizolācijas materiāla ražošanas bāzes izveide Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās ietvaros.
«Mēs meklējām šādu teritoriju, bet, slēdzot līgumu ar ēkas īpašnieku, vēl pat nezinājām, ka tā vieta ir RNP. To mēs uzzinājām, kad aizgājām uz būvvaldi saņemt atļauju ēkas renovācijas darbiem,» stāsta SIA Thermeko valdes loceklis Igors Usiļonoks. Viņu ražotne izvietota bijušās lopkopības fermas ēkā, kuras renovācijā ieguldīts ap 134 000 latu (~ 190 280 eiro). Būvvalde izvirzījusi virkni prasību, tajā skaitā arī tādas, kas saistās ar vides aizsardzību.
«Protams, jebkuri nosacījumi ierobežo un uzliek pienākumus, arī papildu finanšu izdevumus, bet mēs to saprotam un apzināmies, ka atrašanās RNP uzliek papildu pienākumus, kā arī nozīmē papildu kontroli. Nostabilizējot ražotni, reģions iegūs daudz vairāk nekā vienkārši, atstājot neskartu dabu ar degradējošo ēku, jo nenoliedzami sakārtota ēka iekļausies kopējā ainavā daudz labāk nekā pamesta ēka,» teic I. Usiļonoks.
Pašreiz uzņēmums īsteno projektu Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai ar ieguldījumu ap 400 000 eiro, lai samazinātu ietekmi uz vidi - samazinātu oglekļa dioksīda apjomu. Kopējais oglekļa dioksīda izmešu samazinājums gadā būs ap 101 tonnu.
DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore uzskata, ka nacionālā parka teritorijā galvenais nav aizliegumi vai ierobežojumi, bet tas, ka var un vajag saimniekot dabai draudzīgi. Lieguma zonas, kur nedrīkst būt nekādas saimnieciskās darbības, parkā aizņem tikai 3% no visas teritorijas. «Uzņēmējdarbība un dabas aizsardzība vienmēr liek meklēt kompromisu. Tās lietas ir jāsalāgo,» uzskata A. Zeize.
Daudzas biznesa nišas RNP teritorijā vēl esot brīvas, piemēram, pagaidām neviens nav iedomājies audzēt un fasēt ārstniecības augus tējām, kas varētu būt pieprasītas, jo nākušas no tīras, aizsargātas dabas.