Lai gan skeptiķu un aizdomīgo netrūkst, nav pamata lielām šaubām, ka likumprojekta nosaukumā ietvertais mērķis varētu neīstenoties, un atgūšanās no visu nīstās krīzes un jaunas finanšu krīzes nepieļaušana ir arī lielākās daļas pasaules valstu mērķis. Eiropas un pasaules līmenī dažādās kapacitātēs, ieskaitot G20 valstu sanāksmi, pamazām izkristalizējas legāli saistoši noteikumi, kas līdzinās nule ASV pieņemtajiem. Faktiski tie nozīmē valsts kontroles pieaugumu pār banku darbību, ASV gadījumā tas tiks īstenots ar Federālo rezervju bankas un tās struktūrvienības jaundibināmā Patērētāju finansiālās aizsardzības biroja starpniecību. Galvenais mērķis attiecīgi ir pastiprināti kontrolēt atvasināto vērtspapīru tirdzniecību un hipotēku brokerus, kā arī dot Federālajām rezervēm tiesības pārņemt grūtībās nonākušās bankas un finanšu institūcijas. Turklāt būtiski, ka šo riska banku likviditātes atjaunošana paredzēta uz to kreditoru un akcionāru rēķina.
Galējās likuma redakcijas slīpēšanas un vēlāk - izrietošo normu veidošanas gaitā vēl iespējams realizēties arī pagaidām konkrēti neizteiktajam Volstrītas murgam, ka noguldījumu piesaistītājs nedrīkst tirgoties ar kredītsaistību nepildīšanas, procentu likmju u. tml. mijmaiņām. Likumā nav iekļauts prezidenta administrācijas priekšlikums par nodokli sevišķi lielām bankām, bet arī šī kauja vēl nav zaudēta, jo globālus noteikumus turpina kaldināt, piemēram, Banku pārraudzības Bāzeles komiteja.