Domāju, ka lielākajai daļai ir skaidrs.
Jums jau arī jābūt skaidram! Ja gatavojat jaunos speciālistus, jums jāzina, vai viņiem būs iespēja dabūt darbu, pateicoties iegūtajai izglītībai.
Domāju, ka mūsu absolventi Īrijā bietes nekaplē, jo mūsu studiju programmas pamatā ir profesionālās. Mūsu augstskolai profesionālā ievirze ir jau no tās kā medicīnas institūta dibināšanas. Visas medicīnas studiju programmas ir profesionāli ievirzītas, jo bez prasmēm un praktiskām kompetencēm strādāt par zobārstu, ārstu vai farmaceitu nevar. Bet arī pārējās fakultātes faktiski cenšamies veidot ar praktisku ievirzi, lai studenti būtu gatavi darbam. Es gan personīgi uzskatu, ka ar bakalaura diplomu šodien jau ir par maz, noteikti būtu jāizvēlas studēt arī kādā maģistra studiju programmā, kurā jau precizē savu profesionālo izvēli.
Nesen lasīju, ka jaunie ārsti dodas prom no Latvijas, jo šeit neesot rezidentūras iespēju, faktiski viņus «ieizglīto» strupceļā.
Tas ir zināms fakts, ka rezidentūras vietu ir par maz. Ir 200 vietu, kas sadalās starp mūsu augstskolu un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti. Valstij būtu konkrēti jāpasūta visiem augstākās izglītības pakalpojumu sniedzējiem nepieciešamais speciālistu skaits un tad jāgarantē tuvu šim skaitam rezidentūras vietas.
Kā ir ar valsts plānošanas sasaisti ar apmācības procesu? Vai katrs apmāca tik, cik var piesaistīt izglītības kārotājus?
Varu atbildēt par mūsu augstskolu - mums katru gadu ir konkrēts līgums ar Veselības ministriju, kurā tiek paredzēts, cik konkrētu studējošo skaitu kurā programmā uzņemam. Mēs izpildām reālu pasūtījumu. Otrs - ir arī iepriekšējos gados studijas beigušie, tie arī var pretendēt uz rezidentūras vietām. Tas rada konkurenci. Tāpēc ar šīm 200 vietām ir par maz. Tāpat ne visās specialitātēs, ko absolventi kāro, mēs varam piedāvāt vietas. Ir populārākas un mazāk populāras specialitātes. Protams, uz populārākajām profesijām vienmēr ir liela konkurence. Ja kāds izvēlas tādu specialitāti un šeit nevar savu sapni īstenot, viena no iespējām ir doties uz ārzemēm.
Cik konkurētspējīgi darba tirgū ir jūsu augstskolas beidzēji Latvijā, ārzemēs?
Ja runājam par medicīnas bloku, viņi ir ļoti spējīgi. Nupat bija zvans no Hamburgas, lielas vācu slimnīcas apvienības, kas interesējas, kā var dabūt RSU absolvējošos ārstus. Vairāki mūsu beidzēji strādā viņu apvienībā un ir izrādījuši daudz lielākas prasmes un sagatavotību nekā vācu absolventi. Tas ir ļoti glaimojoši, ka slimnīca no Hamburgas grib sadarboties, pamatojot to ar faktu, ka mūsu absolventi ir vairāk sagatavoti dzīvei, māk kaut ko izdarīt un nav zaļi.
Laba sadarbība veidojas arī ar moderno Vācijas pilsētas Neusas 650 gultu slimnīcu, kura šajā gadā ir kļuvusi par mūsu prakses bāzi. Pilnīgi iespējams, ka šī slimnīca kļūs par pirmo RSU universitātes slimnīcu. Plānojam nākotnē tur veidot savu filiāli, tur organizējot daļu no klīniskajām studijām. Tikāmies ar šīs slimnīcas valdi, arī augstskolas Senāts ir atbalstījis šo sadarbību, varētu būt, ka daļu no studiju procesa realizēsim Vācijā. Būs filiāle ārzemēs - saskatām tajā lielas iespējas, tostarp apmainoties ar vieslektoriem pētniecības darbā.
Kā veicas ar ārzemju studentu apmācību Latvijā?
97%, ko apmācām, ir no Eiropas Savienības. Ārzemniekiem ir pat konkurss - trīs uz vienu vietu. Savā laikā sākām ar gruzīniem, pakistāņiem, šrilankiešiem utt., bet pašreiz tādu ir ļoti maz, jo viņiem esam kļuvuši par dārgu un vairāk interesējam Eiropas Savienību - somi, norvēģi, vācieši, zviedri ir mūsu pamata klienti. Vairāk nekā 20% no kopējā studentu skaita ir ārzemju studenti, aptuveni 1800 studējošo. Ar izglītības eksportu jau 26 gadus plānveidīgi nodarbojamies, esam izgājuši cauri dažādiem etapiem. Uzskatām, ka ārzemju studentu piesaistei nevajadzētu būt ieejas durvīm Eiropas Savienībā - kad šādā veidā pa lēto nopērk gada studiju maksu un aizbrauc uz Zviedriju, Norvēģiju vai Vāciju strādāt. Tāpēc atlasei jābūt ļoti saprātīgai, cenu nevar turēt zemu. Mūsu izglītība ir pietiekami kvalitatīva, lai varētu cenas latiņu celt tādā līmenī, ka tā Šengenas vīzas pircējam vairs nebūtu interesanta. Bet ir jāstrādā, sevišķi lielajos tirgos. Indija, Ķīna ir milzīgs tirgus. Studēt gribošo tur ir desmitiem miljonu, mēs pētām šo tirgu. Ķīniešus nevar ņemt vienu divus, viņi grib savu komūnu, tas pats ar Šrilanku - arī viņi vēlas dzīvot komūnā, ievērojot savas tradīcijas ēst gatavošanā, kas mums ir jārespektē. Ar eiropiešiem ir vienkāršāk, viņi Rīgā ir lielākie dzīvokļu īrētāji.
Pret iebraucējiem no trešajām valstīm cilvēkiem ir piesardzība - ja viņi paliek, veidos kopienas, ko jau pieminējāt, bet mums pašiem dzīves telpa būs ierobežota...
Mēs esam dzīves telpu tā paplašinājuši, ka, gluži kā Antarktīdā, drīz cits citu nevarēsim satikt... Cik mēs esam - zem diviem miljoniem, tas ir ārkārtīgi maz! Un - dzirdot, ko runā uzņēmēji, ka te jau nevar neko sākt - ka nav, kas strādā! To pašu dzirdam laukos. Tur visu nosaka nevis, cik spējīgs vadītājs esi, bet - cik kvalificētu darbaspēku vari nokomplektēt, kas mācētu ar to jauno traktoru braukt.
Tad mums vajag tos iebraucējus?
Nāksies mums gribēt, darbaspēks mums ir vajadzīgs. Jo no visa savulaik esam atteikušies - tur un šur nevar būvēt, neko nevar attīstīt. Kā zaļā rezervātā labi dzīvot nevarēsim. Būs ražošana kaut kādā veidā jāattīsta.
Kādreiz runājām par specializāciju - varbūt mums jāspecializējas izglītības biznesā? Un tās rūpnīcas nemaz nebūs vajadzīgas?
Nu, tie rūpnīcu stāsti mums īsti neiet, varbūt izglītība ir īstā niša... Nevienu bērzu nenocērt, zemi nesabojā. Lielākā daļa augstākās izglītības ņēmēju atbrauc un aizbrauc, būtībā mēs viņiem dodam savu intelektuālo potenciālu, kas ir atjaunojams.
Bet tāpat runā, ka Latvijā augstskolu ir par daudz. Kā jūs vērtējat situāciju?
Tas varbūt ir politisks jautājums, bet nākotnē tirgus to sakārtos.
Vai ir vērts konkurēt mediķu, žurnālistu sagatavošanā ar Latvijas Universitāti?
Tāda ir situācija! Mēs daudz konkurējam - juristi, mediķi, politika, bizness, komunikācija... Jā, esam konkurenti. Agrāk man likās, ka tas varbūt nav prātīgi, bet konkurence jau ir virzošs spēks. Ja šīs konkurences nebūtu, mēs būtu daudz vairāk apvēlušies pašapmierinātībā gan vienā, gan otrā Daugavas pusē. Ja dzīvojam tirgus ekonomikā, konkurence ir vajadzīga.
Atvērto durvju dienās interese par studijām bija milzīga, arī Jauno mediķu akadēmija un citi mūsu pasākumi ir ļoti labi apmeklēti. Cilvēki vēlas studēt ne tikai medicīnu, bet arī citas jomas - politiku, žurnālistiku, jurisprudenci... Sociālo zinātņu studiju programmās mums nav nevienas valsts dotētas vietas, paši no saviem resursiem kaut ko izdalām. Būtisks virziens mums ir ārzemju studenti, kas maksā par savām studiju programmām, un tas ir viens no augstskolas ekonomiskās un kvalitatīvās izaugsmes fundamentiem. Ja mums būtu tikai budžets plus tas, ko samaksā sociālo zinātņu studenti, tad mēs ļoti lielu izaugsmi nevarētu veidot.
Uz konkurences fona - cik liela nozīme ir reputācijai?
Milzīga! Mūsu reputācija ir ļoti laba, par to liecina katru gadu pieaugošais vietējo un ārvalstu studentu skaits.
Nesen izskanēja RSU ambiciozais zemes pirkums…
Ja runājam par zemes iegādi, mums liekas, ka šo troksni pārspīlēti iniciēja mūsu konkurenti un nelabvēļi. Kādam tas nepatika. Zemi iegādājāmies par tirgus cenu. Līdzvērtīga zeme mums blakus maksā divreiz dārgāk. Mums ir gan neatkarīgs un sertificēts Eiroeksperta vērtējums, gan universitātes Senāta lēmums. Ilgi skatījām iespēju nopirkt zemi, un ja blakus universitātei paveras iespēja… Tā bija RSU vienīgā pieguļošā, brīvi pieejamā zeme ar labām attīstības iespējām.
Būvēsieties?
Jā, mums ir vajadzīgs jauns mācību un zinātnes korpuss, jo studentu skaits no 2008. gada ir gandrīz trīskāršojies, tagad ir pāri astoņiem tūkstošiem, bet jaunu korpusu līdz šim neesam uzbūvējuši. Pašreiz ir jauns Eiropas struktūrfondu apguves laiks, kādu naudu saņems universitāte gan zinātnes, gan mācību infrastruktūras attīstībai, pieliksim arī savu naudiņu klāt. Mums ir paredzēts gan jauns zinātnes un studiju korpuss, gan liels sporta komplekss, jo Brīvzemnieka ielā, kur mums šobrīd ir bāze, neatbilst mūsdienu sacensību prasībām. Mūsu komandas startē dažādu līmeņu sacensībās, esam spiesti trenēties īrētās telpās.
Esam ieguvuši Stomatoloģijas institūta korpusu, tas ir pašreizējā ministra nopelns. Šīgada beigās sāksim būvēt jaunu, modernu studentu viesnīcu ar vienvietīgiem un divvietīgiem numuriņiem. Nākotnē gribam koncentrēties uz veselības studiju virzienu un sociālajām zinātnēm, cik ilgi tās būs pieprasītas. Te liels izaicinājums pašām sociālajām zinātnēm, kādā veidā būt interesantām jauniešiem, atšķirties no citiem piedāvājumiem.
Skolotāji visu laiku protestē, ka algas, ka finansējums par mazu. Neliekas, ka jums ir līdzīgs satraukums, viss it kā ir kārtībā? Bet, ja pamatizglītība būs ar problēmām, jums ar sekām būs jādarbojas.
Tas ir pārspīlēts. Ar katru gadu tomēr nāk studētspējīgāki jaunie cilvēki, katru gadu pieaug izglītības līmenis, ko tagad mēra procentos. Tiem, kas iestājas medicīnā, vērtējums centralizētajos eksāmenos ir no 80% uz augšu - tas ir ļoti augsts procents.
Ar ko tad skaidrojama nemitīgi dzirdamā žēlošanās par izglītības sistēmu?
Redzat, katrs mēs esam gājuši skolā un zinām, ka papildus ir kaut kas jādara, lai cilvēks kaut ko sasniegtu. Esmu to darījis pats, mans dēls to darīja. Ar to minimumu, ko dod skola, dažkārt nepietiek. Vajag pulciņus, kursus, bet tas, manuprāt, ir normāli. Jo skola jau ir orientēta uz vidējo, bet ne jau vidējais nāk uz augstskolu, nāk labākie. Bieži cilvēki izvēlas pirmā līmeņa augstāko izglītību, iet uz koledžām, kas, manuprāt, nav nemaz tik slikti, jo ļauj ātrāk iegūt izglītību, apgūt vajadzīgu profesiju, kur var atrast darbu, kas ir pieprasīts. Tāpēc mums ļoti pieprasītas ir profesionālās bakalaura studiju programmas un 1. līmeņa augstākās izglītības programmas, kā veselības sporta speciālists, fizioterapeits, kur cilvēks pēc dažiem gadiem saņem diplomu ar sertifikātu un var sākt strādāt. Mēs piedāvājam dažāda līmeņa programmas, sākot no koledžas - mūsu pārraudzībā ir Sarkanā Krusta medicīnas koledža, tāpat Liepājas filiāle, kas pamatā piedāvā pirmā līmeņa studiju programmas. Ir dažas jaunas, piemēram, ļoti laba ir ārstnieciskās masāžas studiju programma, farmaceita asistents, zobārstniecības māsa. Mēs strādājam kopā ar darba devējiem, tiekamies, un viņi faktiski pasūta mums studiju programmas. Tāda ir medicīnas inženierija un fizika, kas ir kopā ar RTU. Izveidojām jaunu studiju programmu, kurā ap pusotru semestri mācām medicīnu - cilvēka uzbūvi, fizioloģiju, lai šie speciālisti saprastu, kā viņu pārraudzībā esošās ierīces ietekmē cilvēka organismu.
Tās profesijas, kas agrāk bija kursu līmenī apgūstamas, piemēram, masieri, tagad augstākas izglītības līmenī paceltas?
Ārstnieciskā masāža ir profesionālā studiju programma. Saprotat, ja kaut kur pludmalē kāda ķīniešu dāma piedāvā par 20 eiro muguru paberzēt, tā nav nekāda masāža. Mēs iemācām daudz vairāk no cilvēka saprast, lai neizdarītu kādu kaitējumu. Labam masieriem jāzina muskuļi, fizioloģija, slimības, vai var konkrētā gadījumā masāžu pielietot. Šodien visā profesiju klāstā mēs ejam uz augstāku kvalifikāciju. To prasa sabiedrības attīstība. Cilvēki dzīvo ļoti ilgi. Mēs esam pagarinājuši dzīvildzi par 10 gadiem - tas ir milzīgs sasniegums! Tas ir izaicinājums ne tikai medicīnai, bet visai sabiedrībai. Varbūt drīz cilvēki ap 70 vēl nāks un gribēs iegūt otro izglītību!
Vai nāk tāda vecuma studenti?
Ap 30-40 nav nekāds retums. Ļoti interesanti, ka mūsu ārzemju studenti, no kuriem 20% ir jau ieguvuši savā mājas valstī kādu augstāko izglītību, nāk iegūt kādu citu, bieži vien ne medicīnas izglītību. Cilvēki ap 30 nobriest un bieži saprot, ka vēlas darīt kaut ko citu, un nav jau par vēlu - labāk vēlu nekā nekad. Labāk labs ārsts ar sirmiem matiem nekā slikts.
Ja paskatāmies uz augstāko izglītību - viss valstī ir kārtībā ar likumdošanu, pārvaldību?
Ja runājam par pārvaldību, tā varētu būt profesionālāka. Pietrūkst plašākas sabiedrības reālas iesaistes pārvaldībā - nevis, ka tikai viņi atnāk, parunā un neviens viņus neņem vērā, bet tas ir saistīts arī ar kaut kādām pilnvarām.
Bet kompetences jautājums? Plašāka sabiedrība ir vairāk patērētājs.
Jā, bet, ņemot vērā augstskolas specializāciju, mēs varam piesaistīt kompetentus cilvēkus, vai tie ir žurnālisti, juristi vai ārsti, kas vairo profesionālu pārvaldes kompetenci - līdzīgi, kā tas ir OECD ieteikumos par lielajiem valsts uzņēmumiem - veidot tajos kompetentas padomes.