Providus eksperts Reinis Āboltiņš Dienai to dēvē par spožu Latvijas gāzes (LG) un tās valdes priekšsēdētāja Adriana Dāvja lobija uzvaru, savukārt politiķi apgalvo, ka tas bija vienīgais veids, kā izvairīties no tiesvedības ar uzņēmumu LG akcionāriem.
Ģeopolitiskais risks
Iedzīvotājiem Saeimas pieņemtais lēmums nozīmē, ka pēc trim gadiem tiks pārtraukts LG monopols un konkurences dēļ, parādoties citiem piegādātājiem, teorētiski varētu pazemināties gāzes cena. Taču visbūtiskākais arguments par labu dabasgāzes tirgus liberalizācijai ir Latvijas enerģētiskās atkarības no Krievijas mazināšana, jo, runājot eiroparlamentārieša Roberta Zīles (NA) vārdiem, «sēdēšana uz Krievijas gāzes adatas ir nozīmīgs ģeopolitisks risks». Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - LG -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Gāzes tirgus liberalizācijas pretinieki - pati LG un opozīcijas partijas Saskaņas centrs Saeimas deputāts Ivars Zariņš - kā galveno pretargumentu min to, ka pašlaik LG nav reāla konkurenta un bez konkurences liberalizācija tikai paaugstinās cenas. R. Āboltiņš gan uzsver: neviens konkurents neizteiks vēlmi nākt tirgū, kurš ir aizvērts un kurā nav skaidru spēles noteikumu. «Kamēr tirgus nav atvērts, konkurences arī nebūs, tā pati no sevis neradīsies,» ir pārliecināts R. Āboltiņš.
Dienas aptaujātie eksperti bilst, ka Saeimā pieņemtie grozījumi ir labāki par tiem, kurus virzīja Ekonomikas ministrija (EM) un kuri tika apstiprināti valdībā, jo valdības pieņemtie grozījumi neparedzēja konkrētu datumu, kad tirgus tiks atvērts. Tagad noteikts, ka patērētājiem būs brīvas tiesības izvēlēties gāzes piegādātāju tad, kad Latvijas gāzes sistēma būs savienota ar kādas citas ES valsts sistēmu, kas nav Igaunija, Somija vai Lietuva, vai kad dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas gāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%, taču ne vēlāk kā 2017. gada 3. aprīlī.
Draud ar tiesu
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP) norāda, ka ar pieņemtajiem grozījumiem ir apmierināts, jo tie ir būtiski labāki par valdības apstiprinātajiem. «Vispozitīvākais ir tas, ka noteikts konkrēts datums, kad notiks tirgus liberalizācija, un arī noteikts pakāpeniski pa posmiem, kā šī liberalizācija notiks. Deputātu ieskatā, ja tirgus tiktu atvērts ar šā gada 1. aprīli, Latvija būtu pārkāpusi savas starptautiskās saistības un draudētu tiesvedība. Ikviens uzņēmuma LG akcionārs varētu vērsties pret valsti ar prasību kompensēt akciju vērtības krišanos,» skaidro J. Ozoliņš. Arī Nacionālā gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Gatis Ābele (ZZS) uzsver, ka pieņemtie grozījumi ir labākais, ko varēja panākt bez tiesvedības.
Diena jau rakstījusi, ka A. Dāvis norādījis uz tiesvedības risku, ja gāzes tirgus liberalizācija notiktu jau šā gada aprīlī, un uzsvēris, ka tas būtu LG privatizācijas līguma pārkāpums. Tāpat uzņēmuma LG šefs deputātus brīdināja par gāzes cenas paaugstināšanos, ja no uzņēmuma tiks nodalīti pārvades tīkli. «Patērētājiem paaugstināsies gāzes tarifi. Turklāt vienlaicīgi ar gāzes tarifu kāpumu kāps elektrības un siltuma tarifi, bet šāds tarifu kāpums pazeminās Latvijas uzņēmumu konkurētspēju,» pērn rudenī Dienai sacīja A. Dāvis.
R. Āboltiņš gan apgalvo - ja tirgus tiktu liberalizēts jau no šā gada 1. aprīļa, patērētāji negatīvas sekas neizjustu. «Vislabākais būtu, ja Enerģētikas likums vispār netiktu grozīts un tirgus atvēršana notiktu likumā paredzētajā kārtībā - šā gada 1. aprīlī.»
To, ka tas būtu vislabākais scenārijs, apstiprina arī R. Zīle, vienlaikus bilstot, ka pašreizējā Saeimā nebija ne mazāko cerību, ka likums paliktu negrozīts: «Bija jūtams ļoti spēcīgs LG, kā arī to akcionāru - Gazprom - lobijs, kam padevās liela daļa koalīcijas deputātu.»
Deputātu bailes no tiesvedības gan šķiet dīvainas, jo EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs norāda, ka EM Saeimai sniegusi savu atzinumu, kurā norādījusi, ka tiesvedības riski ir zemi. «Neredzu iemeslus, kuru dēļ Latvija tiesu varētu zaudēt, jo tiesāties var tad, ja valsts rīcības rezultātā uzņēmumam tiek nodarīti zaudējumi. Taču tirgus liberalizācija nekādus zaudējumus LG nenodarītu,» saka J. Spiridonovs. Taujāts, kādēļ deputāti neieklausījās EM, viņš atbild, ka acīmredzot deputātiem «LG argumenti šķituši atraktīvāki».
Dūriens Lietuvai mugurā
R. Zīle teic, ka akceptētajos grozījumos vissliktākā ir norma, kas noteic, ka tirgu ātrāk par 2017. gadu atvērt var tikai tad, ja Latvijas gāzes sistēma būs savienota ar kādas citas ES valsts sistēmu, kas nav Igaunija, Somija vai Lietuva. «Tas ir slikti tāpēc, ka nākamgad darbu varētu sākt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, bet tagad tas varēs sākt gāzi piegādāt Latvijai tikai ar 2017. gadu. Tādēļ uz trešo lasījumu Enerģētikas likumā Nacionālā apvienība iesniedza grozījumus, kas spiestu liberalizēt gāzes pārvadi līdz ar Klaipēdas termināļa darbības sākšanu. Diemžēl mūsu pārstāvis Saeimas Tautsaimniecības komisijā Dzintars Kudums neprata šo grozījumu pamatot un aizstāvēt un to atsauca. Mēs ar šādu rīcību, protams, nelepojamies,» apgalvo R. Zīle.
R. Āboltiņš ir vēl skarbāks un šādu lēmumu sauc par «dunča dūrienu mugurā lietuviešiem», kā arī norāda, ka tas varētu pasliktināt abu valstu attiecības, jo Lietuva rēķinājās, ka Latvijas tirgus tiek atvērts šā gada 1. aprīlī. Tagad Saeima liegusi Lietuvai piekļūt mūsu gāzes tirgum līdz 2017. gadam.
G. Ābele skaidro - ja Klaipēdas terminālis piedāvās zemākas cenas, LG no tā būs jāpērk gāze. Viņš gan šaubās, vai lietuviešu piedāvātā cena būs zemāka par Krievijas piedāvāto. Taču gan R. Zīle, gan J. Spiridonovs uzsver, ka lietuviešiem nebūs tiesību gāzi pārdot patērētājiem nepastarpināti bez LG starpniecības, kas ir vislielākais mīnuss. R. Āboltiņš arī norāda, ka LG tiesību termiņš veikt gāzes pārvadi ir no 1997. gada 11. februāra līdz 2017. gada 10. februārim, un, ja tirgus nebūs atvērts citiem komersantiem, tad neatbildēts ir jautājums, kurš gāzes piegādi nodrošinās no 2017. gada 10. februāra līdz 3. aprīlim.