Zemgus Girgensons Latvijas izlases uzbrucējs
Lēmums tika pieņemts svētdien pēc pusdienām. Man pajautāja, kā es jūtos. Atbildēju, ka labi, tāpēc laikam arī mani pieteica spēlei. Debija gan sanāca diezgan nogurdinoša, jo gulēju tikai divas stundas. Ēdiens arī lidostās bija šāds un tāds. To visu zinot, domāju, ka diezgan normāli nospēlēju.
Kurā pozīcijā labāk spēlēt - malējā vai centra uzbrucēja?
Man prasīja, kur varu spēlēt. Teicu, ka nav problēmu spēlēt gan centrā, gan arī malā. Tad arī tika pieņemts lēmums, ka spēlēšu centrā. Vienmēr jau ir grūti uzreiz ielēkt maiņā ar diviem jauniem partneriem. Pirmdien būs treniņš, nākamajā spēlē vajadzētu būt jau labāk.
Kāda bija galvenā atšķirība no Ziemeļamerikas hokeja?
To es tiešām sajutu, ka laukums te ir lielāks. Vairākās epizodēs šķita, ka aizsniegšos līdz ripai, bet tā no manis aizslīdēja. Visvairāk jutu, ka laukums ir platāks. Taktiskajā ziņā nebija problēmu pielāgoties. Teds Nolans teica, ka prasot Ziemeļamerikas stilu. Tā arī centos spēlēt. Jā, sākumā bija vairāk spēka paņēmienu manā izpildījumā, bet beigās spēka rezerves sāka izsīkt. Kājas palika smagākas, tās nebija vairs uz ledus, bet jau tribīnēs.
Eiropā tiesneši nepieļauj tik asu spēli, nebiji piesardzīgāks?
Ar tādu domu es arī sāku spēli - ka jābūt uzmanīgākam. Noraidījumu nenopelnīju, tā ka šai ziņā viss bija kārtībā.
Esi informēts, ka spēle ar Austriju varētu būt svarīgākā grupas turnīrā?
Katra spēle ir svarīga. Ja būtu atņēmuši punktus Amerikai, tad Austrijas spēlei vairs nebūtu tik lielas nozīmes. Ja atklāti, es pat vēl nezinu, kas īsti ir mūsu grupā. Kura komanda nāk pretī, pret to arī jāspēlē.