Dārzs pēc visiem dārza iekārtošanas likumiem būtu jāsadala trijās daļās - puķu un košumaugu zona, atpūtas zona un saimnieciskā zonā. Vēl arī priekšdārziņš ielas pusē, ja tāds iespējams. Lai uzreiz redzams - te dzīvo kārtīga saimniece. Man tādi glaimi diemžēl nedraud.
Manā dārzā vienīgā ideālā vieta slietenim jau aizņemta - tajā esmu nokrāvusi pamatīgu lietoto dēļu kaudzi. Sasaucu palīgus, un dēļu kaudze tiek ne tikai pārkrauta citur, bet arī sašķirota.
Vecais šķūnītis dzīvo savas pēdējās dienas. Tas tiek izjaukts sastāvdaļās: visas koka daļas atsevišķi un pa šlakām. Apmetums un ķieģeļi līdz pēdējam tiks izmantoti piebraucamā ceļa labošanai. Ne nagla netiks izsviesta, pat tās tiek rūpīgi izņemtas, iztaisnotas un saglabātas. Slieteņa būvniecībai nekas netiks pirkts veikalā.
Vecā šķūnīša nojaukšana vedas labi, ja ņem vērā to, ka pēkšņi skaistais vasaras laiks nomācās, sāka līt un kļuva tik auksts, it kā ievas taisītos ziedēt otrreiz.
Tomēr visu paspējām - kokmateriāli sašķiroti un noslēpti zem jumta plāksnēm un plēvēm. Atliek vien gaidīt, kad lietus rimsies.
Arī slietenim paredzētā vieta attīrīta. Neskatoties uz manu draugu šaubām - vai nu šķūnītis nebūtu tomēr funkcionālāks. Jā, varbūt būtu, bet manā dārzā sliesies slietenis. Tas būs drusku dīvaini, bet šodien ir tāda dzīve - dīvainais glābs pasauli!