Spriežot pēc tā, cik pašcieņas pilna un intelektuāli spraiga vakar, 4. aprīlī, izvērtās LALIGABA nominantu vārdu publiskošana LU Humanitāro zinātņu fakultātes bibliotēkā, mūsu literāti ir pārziemojuši. Tikuši gan pie gluži taustāmām identitātes zīmēm, gan pēc publiskās «pēršanas» par it kā nespēju sarakstīt starptautiskus bestsellerus paši, vērtējot pagājušo gadu, secinājuši pretējo - latviešu rakstniecība ir dzīvāka par dzīvu. «2012. gads ir ļoti spilgts gads visās nozīmēs. Gan valodiski, gan eksperimentālo formu ziņā. Tas noteikti paliks Latvijas literatūras vēsturē,» uzskata literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš. Šī gada īpašā iezīme - izcilu tulkojumu sablīvējums, kas nevienu nepārsteidz, un par spilgtāko debiju nominētās Ilonas Balodes Rīga-Pekina precedents, kas pierāda, ka arī dokumentāla literatūra, ceļojuma apraksta žanrā ieturēts darbs var būt augstas raudzes literatūra, - uzsver eksperti.
Šogad pirmo gadu laureāti balvā saņems dizaina studijas Mājo veidotu lampu. 26 ideju konkurencē starp daudziem Pegaziem un spalvām izvēlēta funkcionālā dizaina paraugs - lietojama lampa, kas asociējas gan ar grāmatu, gan gaismu. Savukārt LALIGABA šī gada sauklis ir Grāmatas Jūsu gaišībai.
Nominantu nosaukšanas brīdī tieši plkst. 14 sāka darboties arī LALIGABA mājaslapa - www.laligaba.lv. Recenzijas par nominētajiem darbiem piedāvā parocīgu īso kursu jaunāko laiku Latvijas literatūras vēsturē. Mājaslapa krās arī rakstus par iepriekšējo gadu laureātiem. Līdz ar to Andris Akmentiņš ar smaidu, bet nopietni mudina kritiķus «rakstīt atbildīgi, domājot par mūžību». Kritiķiem sava nominācija gan nav paredzēta joprojām. Toties eksperti beidzot vienojušies, ka spēcīgie bērnu grāmatu autori ir jāuzlūko nevis atrauti, bet kā latviešu rakstniecības procesa daļa. Tas nekas, ka viņiem ir sava starptautiskā Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā.
Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums Latvijas literatūrā, kas nodrošina profesionālu literāro darbu izvērtējumu un atzinību izcilākajiem darbiem, kas nākuši klajā kalendārā gada griezumā. LALIGABA pastāv kopš 2000. gada, kad to organizēja Latvijas Rakstnieku savienība. Kopš 2010. gada balva ir Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas Ventspilī, Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Literatūras centra sadarbības auglis.
LALIGABA žūrijā 74 pieteiktos darbus vērtēja literatūrfilosofe Ieva Kolmane, dzejniece Liāna Langa, dzejniece un tulkotāja Maira Asare, literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš, literatūrkritiķe Anda Baklāne, dzejniece Ērika Bērziņa, literatūrzinātnieks Pauls Daija, rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska un tulkotāja Mudīte Treimane.
«Ir kārdinājums saprast tā, ka mēs ne tikai dalām godalgas, bet, pirmkārt, apzinām tās dāvanas, kas mums ir dotas. Visvairāk tas attiecas uz mūža balvu,» - I. Kolmanei šogad izdevās precīzi izteikt visu to cilvēku jūtas, kuri jebkad strādājuši kādā žūrijā.
Šogad ar Mūža balvu rakstniecībā suminās Albertu Belu. «Līdzīgu rakstnieku, psiholoģiskā žanra meistaru, latviešu literatūra līdz šim nav redzējusi. Kad pirmo reizi tika publicēts romāns Būris, tas nāca kā jaunums, emocijas, pārdomas, baiļu drebuļi pašam par savu dzīvošanu un sabiedrības skaudrumu. Bezmiegs un Cilvēki laivās sasaucas ar Kafkas Procesu, tikai latviski askētisku, vienkāršāku, ikvienam te saprotamu,» uzskata Maira Asare. Atbildes runā Alberts Bels izteicās veselīgi pašironiski: «Tas ir gan glaimojoši, gan biedējoši. Tas nozīmē, ka mūžs ir ieguldīts, un atliek skatīties vienā virzienā... Es tomēr ceru vēl kaut ko uzrakstīt, ja Dieviņš ļaus.»