Policijas inspektori, kā izrādās, nopratinājuši aizdomās turamās un cietušās personas, secinājuši, ka puišu liecībās pastāv pretrunas un objektīvu patiesību noskaidrot nav iespējams. Tā kā kriminālprocesā visas šaubas traktējamas par labu aizdomās turamajam, sāktais kriminālprocess izbeigts.
Ielaužas ar viltu
Viss notika 2008. gada 22. maija agrā rītā. Šajā gadījumā uzbrukuma pamatā nav bijusi laupīšana, bet gan greizsirdības jūklis. Cietušais Sandis, kā izrādās, tajā rītā aizvīlis Reiņa meiteni Līgu, turklāt ar šīs meitenes māsu Aiju viņam pirms tam bijušas romantiskas attiecības. Aija un Reinis abus mīlniekus devušies pārmācīt un pārsteidza viņus guļam pēc iepriekšējā vakara izklaidēm Arkādijparkā.
«Ap plkst. 6 no rīta pie loga kāds klauvēja. Piecēlusies gultā sēdus, Līga redzēja, ka tā ir viņas māsa Aija. Palūdzu Līgai atvērt durvis un pats paliku gultā,» atceras Sandis. Taču Aijas vietā dzīvoklī, bruņojies ar steku un nazi, iebrāzās Reinis un viņam uzbruka. Reinis pat atvēzējies ar nazi un draudējis, taču Līga sākusi kliegt un Reinis abu meiteņu pavadībā esot devies prom. Sandis zaudējis samaņu. Pēc vairākām stundām pieceļoties, viņš secinājis, ka pazudis arī pa rokai noliktais naudasmaks un mobilais telefons. Tikai vakarā brāļa pavadībā viņš spējis aizbraukt līdz policijas iecirknim, lai lūgtu sākt kriminālprocesu par laupīšanu.
Brālis nogādā iecirknī
Lai arī cietušā brālis pats strādā tiesībsargājošā iestādē, viņš bijis pārsteigts par dežurējošā inspektora attieksmi. «Viņš pateica, ka ir piektdienas vakars, ka nav nedz darbinieku, nedz transporta, lai veiktu operatīvās darbības apstākļu noskaidrošanai,» atceras Sanda brālis Rolands, kurš nevilcinoties devies uz Jelgavu, kur dzīvoja abas māsas, kā arī uzbrucējs Reinis. «Aiju satiku autoostā, viņa parādīja, kur dzīvo Reinis. Atnācis pie viņa uz dzīvesvietu, aicināju labprātīgi doties man līdzi uz policiju, bet viņš atteicās,» stāsta Rolands. Pēc tam jau ar varu, lietojot spēku un rokudzelžus, viņam tomēr izdevies abus nogādāt Rīgā policijas iecirknī. Tagad pret viņu sākta disciplinārlieta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu: «Iespējams, kaut kur esmu pārcenties, taču neizdarīju neko vairāk, kas būtu jāizdara policijas darbiniekiem,» saka cietušā brālis.
Izmeklē pavirši
Tika sākts kriminālprocess par notikušo. Ne Reinis, ne Aija neslēpa, ka agrā rītā ar viltu iekļuvuši pie cietušā dzīvoklī, ka namatēvs ticis piekauts un iebiedēts ar nazi, taču naudasmaka un telefona paņemšanu abi noliedza. To secinājusi, policija precīzi pēc sešiem mēnešiem nolēma kriminālprocesu izbeigt. «Es saprotu, ka laupīšanas faktu šajā gadījumā pierādīt ir grūti. Bet kādēļ policija tik uzstājīgi neredz noziegumu, kas saistīts ar draudiem, ar īpašuma neaizskaramību un miesas bojājumiem?» cietušā brālis neslēpj sašutumu.
Tiesu medicīniskā ekspertīzē Sandim tika konstatēti viegli miesas bojājumi. Saskaņā ar likumu šādos gadījumos cietušie pret pāridarītāju var vērsties tiesā ar privātapsūdzību, taču policijas dēļ šāda iespēja tika nokavēta, norāda Rolands. Proti, noilgums šādu prasību iesniegšanai ir seši mēneši, tieši tik, cik notikušo izmeklēja policija. Rolands ir arī neizpartnē, kāpēc uzreiz nav veikta notikumu vietas apskate, tā notikusi tikai pēc gada, kā arī par notikušo nav aptaujāti kaimiņi, kas konfliktu varētu būt dzirdējuši.
Pats Reinis uz Dienas viņam nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja, policija skaidrojumus savai rīcībai solīja sniegt tuvākajā laikā, savukārt prokuratūra jau izprasījusi no policijas lietas materiālus, lai pieņemtu lēmumu, vai kriminālprocess nav atjaunojams.