Ministres lēmums esot apspriests un akceptēts Nacionālajā apvienībā, kura deleģējusi viņu amatam, norādīja Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL!-TB/LNNK).
Paredzams, ka izšķiroša kultūras ministrei būs nākamajā pirmdienā gaidāmā tikšanās ar Kultūras aliansi (apvieno Radošo savienību padomi, biedrību Laiks kultūrai un laikmetīgās kultūras nevalstiskās organizācijas, pārstāv ap 5000 cilvēku), lai runātu par KM komunikāciju ar kultūras sektora pārstāvjiem, par KKF finansēšanas modeļa maiņu un finansiālās neatkarības atjaunošanu, par projektu Radošā Latvija, par Latvijas kultūrpolitikas būtiskākajiem virzieniem un mērķiem un par valsts pasūtījumu kultūrā. Diena jau ziņoja, ka 7. maijā ministre uz tikšanos ar Kultūras aliansi slimības dēļ neieradās. Radošo savienību priekšsēdētāja Ieva Struka izteica cerību, ka pēc biroja vadītāja nomaiņas uzlabosies kultūras nozares sadarbība ar KM. Pēc tikšanās ar Kultūras aliansi ministrei atsevišķi būs jātiekas arī ar literatūras nozares cilvēkiem, lai vienotos par šīs nozares attīstību. Latvijas Rakstnieku savienība 12. maijā pieņēmusi rezolūciju, kurā pieprasa rakstniecību pasludināt par prioritāru nozari Nacionālās attīstības plānā (paredzot 3% finansējumu no KM budžeta) un no 2014. gada atgriezties pie KKF finansēšanas no akcīzes nodokļa.
Tieši KKF finansēšanas jautājums bijis izšķirošs, lai Ž. Jaunzeme-Grende pārtrauktu sadarbību ar saviem padomniekiem S. Ēlerti un I. Dālderi, kuri esot kultūras cilvēku vidū popularizējuši ideju par atgriešanos pie KKF finansēšanas modeļa no akcīzes nodokļa, lai gan to neatbalsta nedz premjers Valdis Dombrovskis, nedz finanšu ministrs Andris Vilks (abi Vienotība), Dienai skaidroja Ž. Jaunzeme-Grende. Gatavojoties kultūras nozarē jau gadiem ilgi gaidītajai KKF finansēšanas modeļa depolitizācijai, ministre prasījusi premjera un finanšu ministra viedokli par iespēju atgriezties pie KKF finansēšanas no akcīzes nodokļiem (šāds modelis bija spēkā līdz 2004. gadam) «Vairākkārt tika teikts, ka piesaiste pie akcīzes nav iespējama. Tāpēc, ja gribam palielināt KKF finansējumu nākamajā gadā, mans ieteikums bija meklēt citus ceļus. (..) Tajā pašā laikā Ēlerte ar Dālderi, runājot ar kultūras cilvēkiem, viņus uzkurina - «cīnāmies par akcīzi». Tas ir konsekvences trūkums, mēs vienkārši nevaram kopā strādāt,» uzsvēra ministre. Pašlaik izveidota KM, Finanšu ministrijas un KKF darba grupa, lai līdz augustam izstrādātu jaunu KKF finansēšanas modeli.
S. Ēlerte Dienai noliedza, ka būtu īpaši popularizējusi ideju par KKF finansēšanu no akcīzes nodokļa, taču uzsvēra, ka KKF finansēšanas sistēmas atjaunošanu paredz valdības deklarācija. Viņa arī pauda izbrīnu, ka ministre meklē mākslīgu ieganstu, lai atbrīvotos no padomniekiem. V. Dombrovskis, komentējot iespēju KKF finansēt no akcīzes nodokļa, ar savas preses sekretāra starpniecību norādīja, ka «pašreizējā situācijā speciālo budžetu atjaunošana nebūtu pieļaujama, taču valdības deklarācijas apņemšanās šīs valdības pilnvaru laikā tiks pildīta, un, tiklīdz budžeta situācija to atļaus, valdība atgriezīsies pie diskusijas par labāko KKF finansējuma modeli.»
Ž. Jaunzeme-Grende, kura kultūras ministres amatā nonāca pēc darbības ekonomikas laukā (apdrošināšanas uzņēmums Marsh, Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadība), jau kopš savas darbības sākuma centusies kultūras nozarei piemērot ekonomikai raksturīgus ieguldījumu atdeves un lietderības parametrus («Objektīvi pētījumi pierāda, ka katrs kultūrā investēts lats ļauj nopelnīt papildus pusotru latu,» ministre sacīja pērn novembrī). Šī pieeja rezultējusies ar neuzticību ministrei no kultūras ļaužu puses, jo kultūras nozares specifika nepakļaujas šādai pieejai. Rakstnieks un literatūras kritiķis Guntis Berelis intervijā Gundegai Repšei trāpīgi saka: «(..) šī pat ekonomikā tikai daļēji strādājošā ideja tiek automātiski attiecināta arī uz mākslām, kur situācija pilnīgi pretēja, - pieprasījums nekad nenosaka piedāvājumu, toties piedāvājums vienmēr veido pieprasījumu (..)» (G. Repše, Rakstnieki Ir, Dienas Grāmata, 2012).