Svarīga infrastruktūra
Par spīti tam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (NA) redzējums, kā attīstīt uzņēmējdarbību reģionos, balstīts tieši uz nodokļu diferencēšanu. Jo tālāk no Rīgas, jo mazāki nodokļi - tāds ir ministra uzstādījums, un viens no lielākajiem ieguvējiem būtu Latgales reģions. Dienas aptaujātie eksperti, tostarp Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, gan šādas iniciatīvas efektivitāti vērtē visai skeptiski.
Primāri runa ir par uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likmes samazināšanu reinvestētajai peļņai, kas Latgalē varētu tuvoties nullei. Jāatgādina, ka pašlaik UIN likme ir 15%. Ministrs Naudiņš pauž pārliecību, ka tas ļautu novirzīt investīcijas no Rīgas un Pierīgas uz reģioniem, īpaši Latgali. R. Naudiņš gan atzīst, ka pagaidām nav iespējams pateikt, cik liela būs šādu jaunievedumu ekonomiskā atdeve.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis bilst, iepriekšējā pieredze liecina, ka šādi reģionāli atvieglojumi, kas jau kādreiz pastāvējuši, izrādījušies neefektīvi, jo pie tik mazas likmes tie nav spējīgi kompensēt lielās atšķirības uzņēmējdarbības vidē, respektīvi, to ka attālākos reģionos, salīdzinot ar Rīgu un Pierīgu, ir vājāka infrastruktūra un jūtams cilvēkresursu trūkums. Labs piemērs ir Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona, kas piedāvā lielus nodokļu atvieglojumus, bet efekts tomēr ir ļoti ierobežots. Iemesls - investoriem daudz nozīmīgāki faktori par nodokļu likmēm ir uzņēmējiem pieejamā infrastruktūra un kvalificēts darbaspēks, jo strādājošo trūkuma, sliktu ceļu un neattīstītas loģistikas radītos zaudējumus nekompensēs pāris procentpunktu nodokļu atlaidēs.
Tieši tādēļ, piemēram, tādas reģionos balstītas nozares kā kokrūpniecības pārstāvis Kristaps Klauss ir pārliecināts, ka zemāks UIN reinvestētai peļņai nebūs pietiekams iemesls investīciju ienākšanai reģionā, ja nebūs atrisināts transporta, loģistikas un darbaspēka jautājums. «Peļņa ir 5-10% no apgrozījuma, un UIN 15% apmērā no peļņas veido vien pāris procentu no apgrozījuma. Diezin vai tas būs pietiekams iemesls, lai investētu, ja nebūs atrisināti citi jautājumi,» ir pārliecināts K. Klauss.
Tam piekrīt arī Vidzemes uzņēmējdarbības atbalsta centra direktors Pauls Irbins, kurš norāda, ka, piemēram, Cēsu uzņēmējs diezin vai būs gatavs investēt kaut kur citur tikai samazināta peļņas nodokļa dēļ. «Mums ir laba infrastruktūra, kvalificēts darbaspēks un citi priekšnoteikumi biznesa attīstībai. Turklāt mazajiem uzņēmumiem, kas mums ir pārsvarā, jau tā peļņa nav tik liela, lai nodokļu atlaides būtu jūtamas,» skaidro P. Irbins.
Sarežģīti administrēt
Uz vēl vienu mīnusu reģionālai nodokļu atvieglojumu diferencēšanai norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. «Uzņēmuma juridiskā adrese var būt reģistrēta vienā pašvaldībā, taču tā struktūrvienības, kuras pārsvarā gadījumu ir vairākas, atrasties pilnīgi citos reģionos. Nevaru iedomāties, kā šādā gadījumā varēs nošķirt, kura peļņas daļa attiecas uz Rēzekni, kura uz Rīgu,» skaidro A. Ozols. Vienlaikus viņš norāda, ka īpaši vērienīgajiem ārvalstu investoriem ar lielu peļņas īpatsvaru nulles likme reinvestētai peļņai būtu nozīmīgs stimuls to neizņemt dividendēs, bet ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā. Tikai tam nav konkrētas saistības ar reģionālo dalījumu.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pauž kopējo biedru nostāju, ka jāveido tādi atbalsta mehānismi, kas iniciētu uzņēmumu izveidi Latgalē, nevis tagadējo uzņēmumu migrāciju no Rīgas reģiona uz attālākiem novadiem. Arī Latvijas Universitātes profesors un reģionālās attīstības eksperts Pēteris Šķiņķis norāda, ka daudz efektīvāk par diferencētām nodokļu likmēm būtu izstrādāt valsts atbalsta instrumentus, uz kuriem varētu pieteikties tādi reģionu uzņēmumi, kuri atbilst atbalsta instrumenta kritērijiem.
Latgalieši atbalsta
Paši latgalieši gan R. Naudiņa ideju ļoti atbalsta. Latgales Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājs Vladislavs Stankevičs ir pārliecināts, ka jebkuri nodokļu atvieglojumi stimulētu uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Viņam ir arī savs pamatojums, kādēļ Latgalei nepieciešams īpašs atbalsts, - jo tās 300 000 iedzīvotāju ir zemāka pirktspēja nekā citur Latvijā, tas nozīmē, ka uzņēmējiem ir grūtāk pārdot savas preces un pakalpojumus. Savukārt, lai produkciju pārdotu, piemēram, Rīgā, jārēķinās ar papildu transporta izmaksām, kas preci sadārdzina, līdz ar to padarot to mazāk konkurētspējīgu. Jāpiebilst arī, ka Latgalē ir zemāka vidējā darba alga nekā citviet Latvijā.
V. Stankevičs kā nelabvēlīgu faktoru min arī to, ka Latgales uzņēmējiem nav iespējams saņemt kredītus bankās, jo tiek prasīta ķīla. Šī problēma gan nav unikāla tikai Latgalei, un ar to sastopas uzņēmēji visā Latvijā. V. Stankevičs ir pārliecināts, ka lielu atbalstu uzņēmējiem dotu samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme tieši Latgalē ražotām precēm un nodrošinātajiem pakalpojumiem, kas ļautu tos padarīt lētākus un konkurētspējīgākus. Šo ideju gan neatbalsta R. Naudiņš, norādot, ka tas nu gan būtu sarežģīti administrējams process.