Vēl pirms gadiem pieciem Skolkova, neliela pilsētiņa Maskavas apgabala Odincovas rajonā, kur dzīvo nedaudz vairāk par 300 tūkstošiem iedzīvotāju, bija maz pazīstama. Taču 2010. gadā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja par Skolkovas Inovāciju centra celtniecības plāniem, uz visiem laikiem izmainot rimto pilsētiņas dzīves ritmu. Kremļa administrācija izvirzīja mērķi uzbūvēt modernu tehnoloģiju kompleksu, lai attīstītu zinātni un inovācijas. Projektu ambiciozi nodēvēja par Krievijas Silīcija ieleju - ne vairāk un ne mazāk.
Vērienīgs valsts atbalsts
Skolkovas Inovāciju centrs ietver piecus klasterus, kas specializējas noteiktās nozarēs - tās ir informācijas tehnoloģijas, enerģētika, kodoltehnoloģijas, biomedicīna un kosmosa tehnoloģijas. Centra pamatmērķis ir radīt efektīvus inovatīvus modeļus, kurus var komercializēt un izmantot biznesa vajadzībām. Kopumā Skolkovas inovāciju centrā darbojas ap 300 uzņēmumu. Jāpiebilst, Skolkovā ieviests īpašs likums, kas dod tur rezidējošiem uzņēmumiem noteiktas ekonomiskās priekšrocības.
Projekts pamatā tiek finansēts no Krievijas federālā budžeta. 2010. gadā valsts ieguldīja projektā 3,9 miljardi rubļu (65 miljonus latu), savukārt 2012. gadā projektā plānots izvietot jau 22 miljardus rubļu (380 miljonus latu), bet 2013. gadā - 17,3 miljardus rubļu (300 miljonus latu).
Plaši pazīstama slavenība
Par Skolkovas projekta vadītāju iecelts uzņēmējs Viktors Vekselbergs, savukārt līdzpriekšsēdētāja posteni ieņem bijušais kompānijas Intel šefs Kreigs Barets. Viktors Vekselbergs, 56 gadus uzņēmējs, patlaban pazīstams kā Renova Grupas prezidents un īpašnieks.
Pirmos soļus pretī vērā ņemamai ietekmei uzņēmējs veica pēc Borisa Jeļcina atkārtotās ievēlēšanas Krievijas prezidenta amatā 1996. gadā, kad V. Vekselbergs kļuva par Tjumeņas naftas kompānijas (TNK) vadītāju un līdzīpašnieku. 1997. gadā TNK izveidoja kopuzņēmumu ar British Petroleum, kas tiek uzskatīts par lielāko privāto biznesa darījumu Krievijas vēsturē. Paralēli tam, Viktors Vekselbergs izveidoja uzņēmumu Sual Holding, vēlāk iekļaujot to koncernā Rusal Holding, kas pakāpeniski izauga par lielāko pasaules alumīnija «biznesa haizivi». Vēlāk Rusal un citi aktīvi tika apvienoti Renova Grupā. Viktors Vekselbergs tiek uzskatīts par vienu no nemainīgajiem Krievijas oligarhiem, viņa bagātības apjoms tiek lēsts 12,4 miljardu ASV dolāru apmērā, un viņš ir 64. bagātākais cilvēks pasaulē.
Protams, ne visur V. Vekselberga biznesa aktivitātes sveic ar aplausiem. 2009. gadā Šveices Federālais finanšu departaments ierosināja krimināllietu saistībā ar Viktora Vekselberga vērtspapīru likumdošanas pārkāpumiem, un tā rezultātā uzņēmējs samaksāja sodu 38 miljonu ASV dolāru apjomā.
Par uzņēmēja radošo biznesa garu liecina cita epizode - 2008. gadā Viktors Vekselbergs iesaistījās darījumā starp Krievijas un Ungārijas valdībām, iegādājoties bijušo vēstniecības ēku no Ungārijas par 21 miljonu dolāru un tūlīt pat pārdodot to Krievijas valdībai par 116 miljoniem. Kā lēš eksperti, ēkas tirgus cena bija ap 50 miljoniem. Darījumā uzpeldēja nederīgi dokumenti, taču nekādas kriminālprocesuālas darbības nesekoja.
Par drošību nesatraucas
Par Skolkovas projektu nopietnu interesi izrādījuši globālie tehnoloģiju smagsvari. Martā par gatavību investēt «Krievijas Silīcija ielejā» izteikuši Bessemer Venture Partners, kuru portfelī ir tādi projekti kā LinkedIn, Skype, Pinterest un Gartner. Bessemer plāno ieguldīt Skolkovas jaunattīstības uzņēmumos (t. s. startups) ap 20 miljoniem ASV dolāru. IT gigants Cisco gatavojas investēt Skolkovā vienu miljardu ASV dolāru, lai uzbūvētu izpētes un attīstības centru. Jāpiebilst, ka Skolkovas firmās naudu ieguldījuši jau 30 riska kapitāla fondu; bez Cisco Skolkovā investējuši ap 100 globālo tehnoloģiju uzņēmumu, to skaitā IBM, Nokia un Siemens. Par investīciju drošību kompānijas īpaši nesatraucas, uzskatot, ka tikmēr, kamēr Skolkovu atbalsta valsts, projekts ir dzīvotspējīgs. Savukārt Yandex pārstāvji pauduši viedokli, ka tieši starptautisku spēlētāju iesaistīšanās līdzsvaro projekta politiskos riskus - tieši globālās investīcijas liek projektam attīstīties «normāla privāta biznesa» virzienā, jo agrāk vai vēlāk investori prasīs investīciju atdevi. Skolkovā tiek veidots lielākais attīstības fonds Krievijā - Skolkovas Attīstības fonds, kura apjoms 2012. gadā vien plānots 570 miljonu ASV dolāru. Daļa no līdzekļiem nāks no valsts uzņēmumu attīstības programmām; tādi uzņēmumi kā Gazprom, Krievijas dzelzceļu operators RZD, RusHydro un Aeroflot pārskaitīs fondam 1% no sava budžeta. Arī šis fonds veidots, lai virzītu pētniecību un attīstību. Skolkovas viceprezidents Staņislavs Naumovs to komentēja vienkārši: «Krievijai ir jākoncentrējas uz savu tehnoloģiju radīšanu, nevis to importu.» Lai attīstītu akadēmisko darbību, Skolkovā izveidots Zinātnes un Tehnoloģiju institūts (SkTech), kurš vienojies par sadarbību ar vienu no pasaules spēcīgākajām tehnoloģiju augstskolām - Masačūsetsas tehnoloģiju institūtu (MIT). Uz līguma parakstīšanu ar Vekselbergu Skolkovā ieradās MIT prezidente Sūzana Hokfīlda.