Vēlāk tā publicēta internetā. «Tā bija ļoti nepārdomāta rīcība, kas varēja radīt nopietnas sekas, un šim pārkāpumam vairs nedrīkst būt precedentu. Publiskot šādu sarakstu pilnvarota tikai Valsts policija (VP),» izmeklēšanu pamato NMPD pārstāve Ilze Bukša.
M. Šica kabineta durvis NMPD Rīgas reģionālajā centrā otrdien ir aizzīmogotas, un no tā uz izmeklēšanas laiku izņemts dators un dienesta mobilais telefons. Viņš Dienai neslēpj, ka NMPD rīcībā esošo neoficiālo bojāgājušo sarakstu nosūtīja portāla Nekropole.info vadītājam advokātam Aivaram Borovkovam, un šādi rīkojies, jo tāda esot visā pasaulē pieņemtā krīžu pārvaldības prakse: «Šādi neoficiāli saraksti visur uzreiz tiek likti pie sienām, lai cilvēkiem, kuri uztraucas par saviem tuviniekiem, nebūtu jāmokās neziņā. Zolitūdes traģēdijas gadījumā daudziem ilgu laiku nebija pieejama operatīva informācija, darbojās tikai divi, trīs šim nolūkam domāti tālruņi, kas iedzīvotāju bažas kliedēt nepalīdzēja.»
VP pārstāve Sigita Pildava tagad norāda, ka nav pieļaujama situācija, kad cilvēks par savu bojā gājušo tuvinieku uzzina no neoficiāla saraksta: «Iekšlietu struktūras darbinieki tiek īpaši apmācīti paziņot šāda veida informāciju, tāpēc viņi ir pirmie, no kuriem radiniekiem šādas ziņas būtu jādzird. Un tikai pēc tam bojāgājušo vārdi būtu publiskojami. Turklāt viens vārds šajā sarakstā bija neprecīzs - norādītais cilvēks nebija miris. Pastāv arī iespēja, ka pie kāda mirušā atrod citas personas dokumentu.»
Jāpiebilst gan, ka atbildīgie dienesti piektdien medijiem, tai skaitā Dienai, atteicās komentēt, vai noplūdinātais saraksts ir precīzs, un norādīja, ka oficiāls saraksts publiskots netiks, jo likums to neparedzot. Svētdien tas tomēr tika izdarīts. Pēc līdzīgām traģēdijām citviet pasaulē bojāgājušo cilvēku vārdi tiek publicēti. Piemēram, to cilvēku vārdi, kuri gāja bojā 2006. gadā Polijas pilsētā Katovicē, kad iebruka Starptautiskā izstāžu centra jumts, ne tikai publicēti, bet rindojas pat uz pieminekļa, kas uzstādīts netālu no traģēdijas vietas.
M. Šics uzskata - labāk tiek publiskota neprecizēta informācija, nekā Latvijā un ārzemēs esošie valstspiederīgie ir neziņā: «Telefoni bija karsti, jo neziņa ir ļoti mokoša. Latvijā nekad iepriekš nebijām saskārušies ar tik konkrētu un tajā pašā laikā neaptveramu realitāti; katrs atbildīgā dienesta pārstāvis tajā brīdī darīja visu iespējamo, lai palīdzētu un atvieglotu ciešanas. Krīzes pārvaldīšanas jomā nekad nebūs universāla likuma, tāpēc es pieņēmu drosmīgu un atbildīgu lēmumu nosūtīt sarakstu juristam publiskošanai un to darīju, balstoties ne vien uz savu profesionālo pieredzi, bet arī cilvēcību.» M. Šics nezina, uz cik ilgu laiku ir atstādināts, un uzsver - nav pirmā reize, kad, pēc savas profesionālās pārliecības ejot pret sistēmu, kļuvis neērts.