Gribu slavu un tikt uz pjedestāla!

Tas ir Dīna lepnums - nopelnījis vietēja mēroga ielu vingrošanas čempionātā.

Pavisam parasti darba cimdi ielu vingrotājam noder, lai nemetas tulznas. Un lai ziemā nav auksti, piebilst Dīns.

Ar to pirms treniņiem Dīns iesildās un saka, ka šis nebūt nav tikai meiteņu atribūts. Starp citu, arī meitenes iesaistījušās ielu vingrotāju kustībā, turklāt nemaz nenobāl puišu izveicības priekšā. Dīns neslēpj - dažkārt puišiem tas esot labs stimuls censties, paskatoties, uz ko jaunkundzes spējīgas.

Šo aproci Dīns nopircis 18. novembrī. «Nopirku par godu Latvijai un tagad nēsāju ikdienā.» Ar krievu puišiem viņš nestrīdoties. «Pieņemu viņus, kādi ir, un runāju arī krieviski. Ir jau urlas, kas kasās, bet tiem eju ar līkumu. Ar normāliem cilvēkiem tautību nešķiroju.» Kādu laiku, lai gūtu pieredzi, Dīns labprāt padzīvotu Amerikā, esot sapnis aizbraukt uz Lasvegasu, taču savu dzīvi viņš gribētu pavadīt Latvijā.

Arī saulesbrilles Dīns laimējis sacensībās, tās viņš lieto, lai vasarā, pievelkoties pie stieņa, kad galva jātur augšā, saule nespīdētu acīs.

Hokeja zelta mirkļus Dīns ik pa laikam mēdz paskatīties pēc treniņiem. Viņa mīļākais spēlētājs esot Sandis Ozoliņš, bet izcilākā, viņaprāt, esot Artūra Irbes spēle pret Krievijas valstsvienību 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā.