Privātie noraksta vairāk
Eirozonas finanšu ministru vienošanās paredz, ka apmaiņā pret aizdevumu Grieķijai ir jāapņemas līdz 2020. gadam samazināt valsts parāda apmēru no pašreizējiem 160% no iekšzemes kopprodukta līdz 120,5%. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Atēnām vajadzēs veikt nepopulārus taupības pasākumus. Piemēram, šogad Grieķijai būs jāveic papildu budžeta izdevumu samazinājums 325 miljardu eiro (227,5 miljardi latu) apmērā. Šis eirozonas valstu nosacījums jau izraisījis plašus un vardarbīgus protestus visā Grieķijā.
Saskaņā ar vienošanos Grieķijas privātie kreditori norakstīs 53,5% no tiem piederošo Grieķijas valdības obligāciju nominālvērtības. Tas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk, nekā bija nolemts oktobrī, kad Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmē panāktā vienošanās paredzēja, ka privātie kreditori norakstīs 50% tiem piederošo obligāciju nominālvērtības, šādi samazinot Grieķijas parādu par 100 miljardiem eiro (70 miljardi latu). Tomēr banku un apdrošināšanas kompāniju reālie zaudējumi varētu sasniegt pat 75%, raksta Reuters.
Palīdzības sniegšanā iesaistīsies arī Eiropas Centrālā banka (ECB), kura eirozonas valstu centrālajām bankām novirzīs daļu no peļņas, ko tā pēdējos divos gados ir guvusi, iepērkot Grieķijas obligācijas. Nacionālās bankas šo naudu nodos savu valstu valdībām, kuras to izsniegs Atēnām, «lai uzlabotu Grieķijas valsts parāda ilgtspēju». ECB Grieķijas parādzīmēs ir iztērējusi 38 miljardus eiro (26,6 miljardi latu), bet tagad to vērtība tiek lēsta ap 50 miljardiem eiro (35 miljardi latu).
Glābšanas programmas pieņemšana nozīmē, ka Grieķija līdz 20. martam varēs veikt obligāciju atmaksu 14,5 miljardu eiro (10,5 miljardi latu) apmērā un izvairīties no maksātnespējas.
Prognozē trešo aizdevumu
Pēc vienošanās apstiprināšanas Grieķijas pagaidu premjerministrs Luks Papadems sacīja, ka ir apmierināts, lai gan vienkāršajiem grieķiem tas nozīmēs vēl ciešāku jostas savilkšanu, bet politiķi būs pakļauti kontrolei, jo jaunā palīdzības programma paredz skrupulozu Grieķijas ekonomisko reformu uzraudzību, ko veiks Atēnās pastāvīgi esošie eirozonas eksperti.
Ekonomikas eksperti atgādina, ka 2010. gadā Grieķijas glābšanai jau tika izsniegts aizdevums, bet tas nenovērsa ekonomiskās krīzes padziļināšanos. Daži uzskata, ka otrais starptautiskais aizdevums tikai pagarinās Grieķijas ekonomikas agoniju. «Mēs iesējām vēju, bet novācam viesuli. Jaunā palīdzības programma dod mums laiku un cerību par ļoti augstu cenu, jo arī turpmāk būs jāievieš stingri taupības pasākumi, kas mūs atstās ilgā un dziļā recesijā,» Grieķijas Tirdzniecības konfederācijas vadītājs Vasilis Korkidis sacīja BBC.
Rietumu mediju rīcībā nonācis ES, ECB un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu kopīgs slepens ziņojums, kurā teikts, ka Grieķijai var būt nepieciešama papildu palīdzība, lai tā līdz 2020. gadam sasniegtu parāda apmēra mērķi. Dokuments brīdina - ja grieķi neveiks stingras reformas un taupības pasākumus, lai padarītu savu ekonomiku konkurētspējīgu, tad arī pēc astoņiem gadiem tās parāda apjoms var saglabāties pašreizējā līmenī. «Ņemot vērā riskus, Grieķijas palīdzības programma negarantē problēmu atrisināšanu,» teikts ziņojumā.
Savukārt amerikāņu izdevums Time savā komentārā prognozē arī trešās palīdzības programmas piešķiršanu Grieķijai, «jo tā vēl gadiem nespēs sevi finansēt».