Eirogrupa sanāks uz sēdi 3. jūlijā, līdz tam Grieķijas valdībai pieprasīts apliecināt darbos apņemšanos ieviest stingrus taupības pasākumus. Taču, ja valstij apstiprinās aizdevuma pēdējās kārtas 12 miljardu eiro (8,5 miljardi latu) izmaksu, tas grieķu ekonomisko agoniju pagarinās tikai par pāris mēnešiem. Jau septembrī to sagaida jauni bankrota draudi, raksta Reuters.
Eiropa pret defoltu
Grieķijas parāds ir 340 miljardi eiro (241 miljards latu), kas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju no 11,3 miljonus lielās populācijas, mērāms vairāk nekā 30 tūkstošos. Grieķijas glābšanai ar pērn piešķirto 110 miljardu aizdevumu izrādījies par maz. Lai novērstu bankrotu, kas iezīmētu smagu triecienu pasaules ekonomikai un apkaunojumu Eiropas vienotās valūtas projektam, grieķiem plāno piešķirt jaunu aizdevumu. Šoreiz nedaudz lielāku, proti, 120 miljardus eiro. Sarunas par to dominēs ES līderu samitā 23. un 24. jūnijā.
Jaunais aizdevuma plāns atšķiras ar punktu par privātā sektora brīvprātīgu iesaisti. Tas solot lielāku politisko, nevis ekonomisko labumu, norāda eksperti. Oficiālajiem kreditoriem jāsedz mazāka aizdevuma summa, kā rezultātā Eiropas valdības var mazināt nodokļu maksātāju bažas. Taču programmu, kā dzēst parādu, plāns nesniedz. Analītiķi paredz, ka grieķu ekonomika šogad samazināsies par 5%, kas ir vairāk nekā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozētie 3,8%.
Eiropas Savienības (ES) smagsvari - Vācija, Francija un ECB - apņēmušies darīt visu, lai nepieļautu Grieķijas nespēju kārtot parādsaistības. Valsts defolts būtu smags trieciens bankām, kas saistītas ar grieķu parādiem. Starp tām kā lielākās zaudētājas var izcelt pašu ECB, kā arī vairākas franču un vācu aizdevējbankas. Ilgi nebūtu jāgaida arī kredīttirgu iesaldēšana, kas piedzīvota jau pēc amerikāņu investīciju bankas Lehman's sabrukuma 2008. gadā. Taču, kā ziņo britu raidsabiedrība BBC, šoreiz globālā finanšu krīze būtu vēl smagāka nekā nesen piedzīvotā.
Grieķi upurēties negrasās
Lielākā daļa grieķu iebilst pret jauniem taupības pasākumiem, kas nepieciešami aizdevuma piešķiršanai. Valsts sektora darbinieku algas samazinātas jau par piekto daļu, pensijas - par desmitdaļu, bet valstī plaukst rekordaugsts bezdarba līmenis. Pagājušajā mēnesī veikta sabiedriskās domas aptauja rāda, ka 80% grieķu nepiekrīt atkārtotiem upuriem aizdevuma saņemšanas vārdā. Ielās nerimst ļaužu protesti, liekot ekspertiem lēst, ka bankrots tautai šķiet daudz pieņemamāks variants.
«Grieķu tautas lielākā problēma ir vēlme vainot kādu citu, kad kaut kas noiet greizi,» analītiķa Teodora Kolombisa teikto citējis Reuters. Privātā sektora pārstāvji vaino «uzpūsto» valsts sektoru, ierēdņi piesauc nodokļu krāpšanos, un daudzi grieķi uzskata, ka vainīgi korupciju atbalstošie deputāti.
Premjers G. Papandreu aicinājis tautu ar godu pieņemt ekonomiskās grūtības, pretējā gadījumā sekas būšot «katastrofālas».
Šķelšanās un domstarpības dominē arī parlamenta vidū. Premjers Georgs Papandreu pārformējis valdības sastāvu, cerot panākt atbalstu valdības tēriņu mazināšanas stratēģijai, ko tā pārspriedīšot 28. jūnijā. Valstij budžets jāsamazina 28 miljardu eiro apmērā līdz eirozonas finanšu ministru plānotajai sanāksmei 3. jūlijā. Uzklausot aizdevēju draudus pārtraukt glābšanas plānu, Grieķija gatavojas pārdot valsts aktīvus miljardiem dolāru vērtībā. Kā ziņo CNN, izsolē nonāks lidostas, automaģistrāles, bankas, nekustamie īpašumi, azartspēļu licences un dažādi valsts uzņēmumi. Vienošanās ar eirogrupas līderiem paredz līdz 2015. gadam privatizācijas ceļā gūt 50 miljardus eiro.