Galvenā ES un SVF prasība Grieķijai ir pamatīga izdevumu samazināšana, kas nozīmē pensionēšanās vecuma palielināšanu, algu samazināšanu privātajā un sabiedriskajā sektorā un birokrātu armijas rindu retināšanu. Tomēr Grieķijas valdība trešdien paziņoja, ka kategoriski noraida iespēju samazināt algas. «Mums tika pieprasīts samazināt algas, kam mēs nepiekritām. Mēs tam nepiekritām kā valsts, un pret bija arī mūsu sociālie partneri,» informēja Grieķijas darba ministrs Andrejs Loverds.
Arī Grieķijas lielākās arodbiedrības ir negatīvi noskaņotas pret aizdevēju prasībām, tādēļ 5. maijā sāks 24 stundu ģenerālstreiku, lai aicinātu valdību nepiekrist šādiem spēles noteikumiem.
Šāda attieksme var vēl vairāk pasliktināt grieķu situāciju un destabilizēt pasaules finanšu tirgus. Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's otrdien samazināja Grieķijas kredītreitingus, kas vēl vairāk var atbaidīt investorus.
Par spīti grieķu ietiepībai, ES un SVF turpina darīt visu, lai viņiem palīdzētu. Zināms, ka 10. maijā varētu notikt ES ārkārtas samits situācijas risināšanai, bet avoti informē, ka trešdien, tiekoties Vācijas pārstāvjiem un SVF vadītājam Dominikam Strosam-Kānam, izteikta varbūtība, ka Grieķijai paredzētās palīdzības apjoms varētu pieaugt līdz pat 120 miljardiem eiro (84 miljardi latu), vēsta Reuters. Savukārt Francijas premjerministrs Fransuā Fijons paziņojis, ka ES un eirozonas valstis ar pilnu atbildību ir gatavas uzņemties rūpes par Grieķiju.