Tas gan nenozīmē, ka Grieķija ir glābta, jo valsts joprojām stieg dziļā parādu purvā, bet ekonomikas rādītāju uzlabojumi nebūs tik strauji, kā prognozēts. Par labu nenāks arī politiskie procesi, kas gaidāmi pēc 6. maijā paredzētajām Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām.
Rekordaugsts bezdarbs
Janvārī Grieķijas centrālā banka prognozēja, ka šogad valsts ekonomika samazināsies par 3,7-4,5%, tomēr pagājušajā nedēļā institūcija paziņoja, ka recesija, visticamāk, sasniegs 5%. Pērn parādu māktās valsts ekonomika samazinājās par 6,9%. Grieķija atrodas recesijā jau piekto secīgo gadu.
Bēdīgās ekonomiskās situācijas dēļ bezdarba līmenis Grieķijā ir sasniedzis rekordaugstu atzīmi, liekot taupības apstākļos tērēt vairāk bezdarbnieku sociālajai palīdzībai. Janvārī bez pastāvīga darba bija 21,8% darbspējīgo iedzīvotāju, bet bezdarbs jauniešu vidū pārsniedza 50%, raksta Reuters. Grieķijas valdības oficiālie dati liecina, ka gada pirmajā mēnesī bezdarbnieka statuss bija 1,08 miljoniem grieķu. Tas ir par 47% vairāk nekā tajā pašā mēnesī pagājušajā gadā. Lai cīnītos ar bezdarbu, Grieķijas valdība ir samazinājusi bruto minimālo mēnešalgu līdz 580 eiro (406 lati).
Grieķijas centrālās bankas vadītājs Georgs Provopols paziņojis, ka valsts varētu sasniegt noteikto mērķi šo gad samazināt budžeta deficītu līdz 6,7%, salīdzinot ar 9,1% 2011. gadā. 2009. gadā, kad krīze sākās, Grieķijas budžeta deficīts bija 15,6%.
Tomēr joprojām Atēnu svarīgākais uzdevums būs samazināt grūti panesamo parādu nastu, kas pērn sasniedza 165% no iekšzemes kopprodukta. Grieķija un starptautiskie aizdevēji vienojušies, ka līdz 2020. gadam parāda apjoms nedrīkst būt lielāks par 120%.
To varēs panākt tikai ar striktiem taupības pasākumiem, bet joprojām gaismā nāk klaji valsts naudas izšķērdēšanas gadījumi. Pagājušajā nedēļā Grieķijas Darba ministrija informēja, ka tā pārtraukusi dažādu pabalstu izmaksu 200 tūkstošiem personu, jo atklājies, ka saņēmēji ir krāpušies vai pat miruši.
Jaunas valdības gaidās
Daudzi analītiķi ar bažām gaida svētdien notiekošās Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas, jo tām var sekot kaislību pilns valdības veidošanas process, kas var kavēt steidzamu reformu veikšanu.
Pēdējās aptaujas liecina, ka pašreizējo piecu partiju vietā nākamajā parlamentā būs pārstāvēti desmit politiskie spēki. Vislielākās izredzes uzvarēt ir pašreiz pie varas esošajiem sociālistiem un konservatīvajiem, kuri kopā varētu iegūt 155 no 300 deputātu vietām. Pašreiz tie parlamentā ir pārstāvēti ar 201 deputātu. Tādēļ ļoti iespējams, ka būs nepieciešams veidot plašu koalīciju, iesaistot arī partijas, kas iebilst pret starptautisko aizdevēju prasībām.
Tomēr ir skaidrs, ka, neskatoties uz to, kas veidos jauno valdību, šiem politiskajiem spēkiem vajadzēs ievērot līdzšinējo vienošanos, kas paredz 2013. un 2014. gadā samazināt budžeta tēriņus par 11 miljardiem eiro (7,7 miljardi latu), kā arī nodokļos iekasēt trīs miljardus eiro (2,1 miljards latu). Pretējā gadījumā finansiālo palīdzību Atēnām var pārtraukt.