I. Grigule savu lēmumu izstāties no grupas aģentūrai LETA raksturoja kā ne pārāk vieglu. «Es pametu savu grupu, jo es uz EP nācu strādāt Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem. Lai arī manis līdz šim pārstāvētā grupa tika neviennozīmīgi vērtēta, tai tika dota iespēja. Mazā grupā vienmēr ir sniegta iespēja izpausties, kā arī izdarīt lielākas lietas, nekā tas varētu būt lielākā grupā. Tas arī bija iemesls, kādēļ par savu grupu tolaik izvēlējos tieši EFDD,» skaidroja I. Grigule un norādīja, ka šis EP sastāvs ir citādāks nekā iepriekšējais. Deputātei bijusi tikšanās ar EP prezidentu Martinu Šulcu, lai pārrunātu radušos situāciju.
I. Grigule savu pievienošanos EFDD grupai iepriekš skaidrojusi ar to, ka tas bijis visoptimālākais risinājums, ņemot vērā arī Zaļo un Zemnieku savienības konservatīvās vērtības un atbalstu Eiropai. Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa labējā spārna eiroskeptiskā grupa tika izveidota pēc 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Britu eiroskeptiķim Naidželam Farāžam EFDD šajā sasaukumā bija izdevies sapulcēt 48 eiroparlamentāriešus. Visvairāk deputātu - 24 - šai EP grupai bija no Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas, bet otrs lielākais deputātu skaits - 17 - no Itālijas Pieczvaigžņu kustības.
Turpmāk I. Grigule darbošoties kā neatkarīgā deputāte, nepievienojoties nevienai citai politiskajai grupai. Tikmēr arī kļuvis zināms, ka viņa ceturtdien ievēlēta par EP Vidusāzijas delegācijas vadītāju, savukārt Tatjana Ždanoka - par delegācijas vadītājas vietnieci. I. Grigule ievēlēta par vadītāju EP delegācijā, kas veido attiecības ar Kazahstānas, Kirgizstānas, Uzbekistānas parlamentiem, kā arī ar Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju.