Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) mājaslapā ievietots teju 100 sludinājumu, kuri vēsta, ka īpašums vai nu tiek pārdots, vai piedāvāts nomāšanai. Viegli pārdot šos īpašumus neizdodas, jo pārsvarā tie ir sliktā stāvoklī. To, ka valsts īpašumiem grūti atrast pircēju, nesen biznesa portālam Nozare.lv atzina arī Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns. Pērn no PA izsludinātajām 58 valsts īpašumu izsolēm veiksmīgas bijušas vien 20. A. Spridzāns sacīja, ka visneaktīvākais nekustamo īpašumu tirgus ir Latgalē, kur īpašumi pārsvarā ir sliktā stāvoklī, bet potenciālo pircēju interese - maza.
VNĪ pārstāvis Andrejs Milzarājs norāda, ka situācija ar valstij piederošajiem īpašumiem pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījusies: «Pērn no aptuveni 90 izsolē piedāvātajiem nekustamiem īpašumiem noslēdzām 40 pārdošanas darījumus, kā arī ārpus izsolēm veicām 170 apbūvēto zemju pārdošanas darījumu, tas viss par kopējo summu ap diviem miljoniem latu. Citus gadus tendences bijušas līdzīgas. Taču ne visi brīvie īpašumi tiek nodoti atsavināšanai. Varbūt, ejot pa ielu, redzams, ka valsts īpašums stāv tukšs, bet tas nenozīmē, ka nenotiek sarunas par tā iespējamo attīstību. Vairākas ievērojamas ēkas Rīgā rezervētas valsts institūciju vajadzībām, norit projektēšanas darbi, tiek organizētas iepirkumu procedūras būvdarbu veikšanai. Būtisku daļu neiznomāto ēku platību veido būvniecības procesā esoši objekti, piemēram, Rīgas pils daļa, ko atbrīvoja Valsts prezidenta kanceleja, vai Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes ēkas Daugavpils cietoksnī.»
VNĪ mājaslapā norādīts, ka marta beigās notiks izsoles 21 īpašumam, maija vidū - 23 īpašumiem. Īpašumi ir ļoti dažādi, arī izsoļu sākumcenu diapazons svārstās no Ls 120 (īpašumam Kalēju ielā Ventspilī; platība 222 kvadrātmetri) līdz pat Ls 70 400 (Saldū, Lielajā ielā 24; platība 0,22 ha, ar divām būvēm).
Rīgā savu nomnieku gaida brīvas telpas 27 VNĪ objektos, 21 īpašums marta beigās gaidīs potenciālos pircējus.
A. Milzarājs domā, ka nekustamo īpašumu tirgū viss atkarīgs no pieprasījuma, objekta specifikas, tā atrašanās vietas un cenas: «Ja īpašuma novērtējums un izsoles sākuma cena noteikta objektīvi un īpašums atrodas aktīvā darījumu teritorijā, izdodas to pārdot pietiekami savlaicīgi. Neapšaubāmi, ka īpašuma iespēju pārdot ietekmē sociālais un teritoriālais faktors.»
Aicina atdot bez maksas
VNĪ apsaimniekošanas procesu varētu īstenot krietni veiksmīgāk, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Arco real estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un norāda: «Skumji noraudzīties uz tukšajiem valsts īpašumiem, kuri arvien straujāk nolietojas. Izskatās, ka atbildīgās amatpersonas gaida, kad būs īstais laiks pārdot.» A. Šmits domā, ka gadījumā, kad liela daļa īpašumu ir sliktā stāvoklī, vajadzētu pieļaut iespēju nodot tos privāto investoru pārvaldīšanā par velti. «Kāpēc nevarētu īpašumu atdot bez maksas? Vismaz tad tas būs apkopts, zemes nodoklis būtu nomaksāts.»
Valsts īpašumiem varētu atrast pircējus, ja vien būtu griba, piekrīt arī nekustamo īpašumu kompānijas Nirofonds valdes locekle Jevgēnija Markova un uzsver, ka liela nozīme ir arī tam, vai īpašums ir sakopts, ja to nav iespējams sakopt, tad labāk esot nojaukt. «VNĪ īpašumi nav sakopti. Reizēm pietiktu piekrāsot sienas un izvest gružus. Tā kā VNĪ ir ļoti liela iestāde, visi izdevumi ir ļoti grūti saskaņojami. Jo lielāka saimniecība, jo grūtāk realizēt īpašumu sakopšanu,» uzskata J. Markova.
Savukārt starptautiskās nekustamo komercīpašumu kompānijas Colliers International valdes priekšsēdētājs Deniss Kairāns pret VNĪ darbu izturas ar sapratni: «Ja celtnes stāv tukšas, tas nozīmē, ka vai nu ēkas nav atbilstošas pircēju prasībām, vai pieprasījums nav liels. Patlaban kopējais fonds, kas pieder VNĪ, nav labā stāvoklī. Kamēr valstij nebūs pietiekami daudz līdzekļu, ko ieguldīt īpašumos, labus pircējus nesagaidīsim.»
Iestādes īrē no privātajiem
VNĪ savus īpašumus par pašizmaksu iznomā valsts iestādēm. Par spīti tam, ka brīvo īpašumu ir daudz, virkne valsts iestāžu tomēr telpas izīrē no privātajiem komersantiem, kaut tiem nākas maksāt krietni vairāk. To vidū ir arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas iznomā telpas vairāk nekā 2500 kvadrātmetru platībā un par nomu maksā 10,5 tūkstošus latu mēnesī.
KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs Dienai norāda, ka nekas cits neatlika, kā vērsties pie privātā komersanta: «Valsts un pašvaldību institūciju rīcībā nebija tādu ēku, ko mums piedāvāt, tāpēc izvērtējām privāto piedāvājumus. Ēka Brīvības ielā bija piemērotākā no piedāvātā klāsta, jo KNAB ir specifiskas prasības, piemēram, ir svarīga valsts noslēpuma aizsardzība un informācijas sistēmu drošība.»
Līdzīgi rīkojies arī Nacionālais veselības dienests (NVD), izvēloties nomāt telpas no privātā komersanta Cēsu ielā. NVD pārstāve Evija Štālberga saka - dienests labprāt maksātu mazāku nomas maksu VNĪ, bet nav piemērotu telpu: «Kopā ar apsaimniekošanas maksu par 3037 kvadrātmetru lielu platību maksājam astoņus eiro kvadrātmetrā. Telpām, ko piedāvāja VNĪ, nebija pietiekamas platības vai arī telpas vajadzēja renovēt, un tas prasīja lielus līdzekļus.»
Portfeli centralizēs
VNĪ pārvaldīšanā pamatā ir Finanšu ministrijas (FM) valdījumā esošie valsts nekustamie īpašumi, tomēr valsts īpašumi ir arī citu ministriju valdījumā. FM un VNĪ sadarbībā ar citām ministrijām šobrīd strādā pie Vienotas valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas aktualizēšanas.
Koncepcijas iecere ir iespējami koncentrēt valsts nekustamos īpašumus FM valdījumā, nododot tos VNĪ pārvaldīšanā. «Īpašumu pārvaldīšanas centralizācija ļautu ietaupīt administratīvos resursus, kā arī līdzīgu funkciju nodošana viena apsaimniekotāja rokās samazinātu preču un pakalpojumu iepirkumu cenas. Jo lielāks īpašumu portfelis, jo lētākas apsaimniekošanas vienības izmaksas iegūstam,» saka A. Milzarājs.FM pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka iecere tiek virzīta izskatīšanai Ministru kabinetā, un pieļauj, ka «nekustamā īpašuma pārvaldīšana centralizēti vienā datu bāzē varētu sākt darboties 2014. gada vidū».