Rīgas pili, kas ir valstij piederošs kultūrvēsturisks objekts, pārvalda va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Pirms būvdarbu sākšanās par pils drošību atbildīga bija Valsts prezidenta kanceleja, kam VNĪ to nomāja Valsts prezidenta oficiālās rezidences vajadzībām. Sākoties pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem, kas ar sākotnēji plānotajām vairāk nekā 20 miljonu latu izmaksām ir šābrīža VNĪ lielākais investīciju projekts, atbildība par objektu pārgāja būvnieku lauciņā, liecina VNĪ pārstāves Daigas Laukšteinas sniegtie dati. Pie apjomīgo darbu veikšanas iepirkuma konkursa rezultātā tika pilnsabiedrība SBRE, kurā apvienojušās būvniecības kompānijas SIA Re&Re un SIA Skonto Būve. Parakstot līgumu ar VNĪ, būvnieki apņēmās ievērot visas drošības prasības. Taču atbildība uz viņu pleciem gūlās vien par rekonstruējamo pils daļu, savukārt tas, kurā pils spārnā traģiskajā naktī izcēlās ugunsgrēks, tāpat kā liesmu cēloņi, joprojām nav noskaidroti. Valsts policijas pārstāve Sintija Virse Dienai norāda, ka izmeklēšanas gaita ir grūti paredzama, tāpēc neesot zināms, kad var gaidīt rezultātus. Iekšlietu ministrs (IeM) Rihards Kozlovskis (RP) gan iepriekš solīja, ka izmeklētāju slēdzieni būs gatavi līdz jūlija beigām. Jāpiebilst, ka par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem patlaban notiek divas paralēlas ekspertīzes - IeM izmeklēšanai piesaistījusi arī lietuviešu kolēģus.
Uzreiz pēc notikušā būvnieku pārstāvji paziņoja, ka viņu vainas dēļ ugunsnelaime nav varējusi notikt, jo katru vakaru objekts tiekot nodots Militārās policijas (MP) atbildībā, kas to uzrauga līdz nākamās dienas rītam. «Todien, kad izcēlās ugunsgrēks, būvdarbu vadītājs objektu MP rīcībā nodeva pulksten 18.45. Tas nozīmē, ka pēc tam neviens mūsu darbinieks pilī vairs neatradās. Atbilstoši līgumam ar pasūtītāju visas darbības un laiki tiek reģistrēti, tāpēc nemaz negribu komentēt izskanējušo bērnišķīgo versiju, ka ugunsgrēku izraisījušas celtnieku nomestās cigaretes,» Dienai norāda SBRE pārstāve Mārīte Straume. Objekta teritorijā atsevišķi būvnieku pārstāvji gan uzturas arī pēc darba laika, jo atbilstoši līgumam SBRE jānodrošina objekta diennakts apsardze.
«Būvnieku apsardze domāta tikai, lai kontrolētu savus strādniekus, nevis lai visu diennakti atbildētu par drošību pilī. Tas ir MP uzdevums,» uzskata SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
Tomēr VNĪ pārstāve par MP atbildību notikušajā runā izvairīgi, norādot vien to, ka nekāds līgums ar šo Nacionālo bruņoto spēku vienību, kam Rīgas pils jāapsargā kā stratēģiskas nozīmes objekts, nav noslēgts. D. Laukšteina piebilst, ka nav zināms arī, vai MP objektā veic apgaitas, vai tikai dežurē vienā postenī un kas īsti ietilpst viņu pienākumos.