Ja Belēviča kungs būtu vislielākais Latvijas priekšnieks, tad gan ietu vaļā interesanta dzīve. Valsts atpazīstamība izskrietu caur skursteni augstu gaisos, un tālās zemēs neviens vairs neprasītu, kur tā «Latavija» atrodas. Eiropā pat nav ko runāt - avīžu un televizoru pirmie sižeti tikai svētdienās būtu brīvi no latvian red. Leiši un igauņi lamātos, kāpēc viņi tā nevar kā tie letiņi, ai, ai, ai…
Tāpēc arī nevar, ka viņiem nav Gunta Belēviča, kurš uz lietām prot palūkoties no citas puses. Jau tikko nometis tēva doto žaketi uz veselības ministra krēsla, kungs paziņoja, ka par ātru nomirušie valstij paliek parādā baigu naudu… nu ko - nāksies piedzīt no radiem. Tad vērtēja, ka sālij ar cukuru - šiem elles izdzimteņiem - jāuzliek pamatīgi akcīzes iemaukti. Nu pienākusi kārta vienam no visu laiku interesantākajiem priekšlikumiem, kas mazliet līdzīgs spēlei, kur nedrīkst teikt ne melns, ne balts. Tātad - nedrīkstēs iet pie privātajiem dakteriem, jo tad līdz precīzi ieplānotajam mūža galam būs jādakterējas privāti un paliec sveika baltā bērzu birze, paliec sveika valsts apmaksātā slimošana; mūsu mīlas laiks bij jauks, bet nu vairs neko, biju neuzmanīgs un aizgāju uz, piemēram, kādu SIA Kāju centrs saskaitīt, cik kreisajai ekstremitātei pirkstu… iedomājos, ka tas ir valsts kāju centrs, nu vairs neko, maksā tik ragā. Gaidītāji pie valsts kāju daktera priecīgi saspiežas ciešāk, rinda kļūst mazliet īsāka. Var arī paši provocēt un lētticīgiem iestāstīt, ka, rau, tur uz Medus un Ledus ielas stūra esot viens (laikam) maz zināms valsts tomogrāfa aparāts, kur varot fiksi to lietu nokārtot. Nezinītis aizskrien un… no valsts apmaksātās rindas ārā. Priecīga murdēšana palicējos.
Protams, vēlmi ātrāk risināt savas veselības problēmas tas nemazinās. Nezinīši nav tik muļķi, un tas jau ir vienkārši - ja privātajam dakterim naudu dod nevis caur aparātu, bet ķešā, tad sanāk, ka nekādi privātie izmeklējumi nemaz nav bijuši. Ieguvums visiem - dakteris kļūst mazliet turīgāks, no rindas izmest nav pamata, lietas notiek ātri, ēnu ekonomika pieņemas svarā… vai, tas pēdējais nav labi, teiks lasītājs. Beidziet! Kā nav labi, ka nākamgad pie budžeta stellēšanas atkal varēs rakstīt, ka papildu ieņēmumus dabūs no ēnu ekonomikas. Lai varētu smelt no ēnām, jārūpējas, lai tās ēnas būtu brangas un labi paēdušas, citādi - ko tur saskrāpēs. Savukārt trūcīgākiem vairs nav jānomokās, aizņemoties naudu no kurnošiem paziņām vai saknapinot pēdējos ietaupījumus kādam smalku analīžu gājienam. Stāv tik valsts rindā, paļaujas uz likteni slikteni, augstāko spēku vai ko nu katrs izdomā. Galu galā visi valsts iedzīvotāji noslāņojas divās grupās - valstiniekos un privātajos. Mainās politiskā sistēma, jēga ir vairs tikai divām politiskajām partijām, katrai pārstāvot savu elektorātu. Kārtība.
PAREIZAIS VIEDOKLIS. Ļaudis, kuri satraucas par gaidāmo veselības pakalpojumu revolūciju un meklē sirdsdrapes (starp citu - privātā aptiekā pirktas), var nomierināt. No kunga Belēviča - Mākoņstūmēja lielajām idejām pagaidām nav realizējusies neviena. Ja vēl pieskaita šo dzirdot paģībušo Gunta politisko kumpeli Augustu Brigmani, tad dzīvojam vien mierīgi tālāk. Un priecājamies, ka cilvēka fantāzijas lidojumam nav robežu.