«Sēkliņas sāk diedzēt divus mēnešus pirms dēsta izstādīšanas dārzā vai siltumnīcā,» atgādina Aldis Bražūns. Līdz ar to šobrīd paši vēl varam paspēt izaudzēt tomātu stādiņus, kurus zem plēves izstāda maija vidū, laukā - maija beigās; ķirbju un kabaču, kurus laukā izstāda jūnija sākumā; gurķu, kurus zem plēves var stādīt maija vidū, laukā - jūnija sākumā; kāpostu, kurus laukā izstāda maija sākumā. Ķirbjus un kabačus, protams, var audzēt, arī iesējot zemē sēkliņas, taču, lai saīsinātu audzēšanas laiku, labāk tomēr vispirms izaudzēt stādiņu.
«Trīs svarīgākās lietas, kas jānodrošina stādiņam, ir siltums, mitrums un gaiss,» norāda Bražūns. Vispirms sēkliņas sēj kastītē un, kad dēstiņi paaugušies, pa vienam izstāda podiņos. Taču, lai netraumētu sakņu sistēmu piķējot, sēklas var sēt kasetēs, kur katrai sēkliņai ir savs trauciņš. Dārzniecības Neslinko pārstāvis gan piebilst, ka tikpat svarīga kā gaiss un ūdens ir arī mīlestība, ar kādu stādiņš audzēts, un darbs, kas ieguldīts.
Taču, ja pašam nav vaļas ņemties ar stādu audzēšanu, tos, protams, var iegādāties tirgū. Kā izvēlēties labus stādus? «Tāpat kā mums katram ir savs frizieris un ārsts, būtu labi, ja katram būtu arī savs uzticams audzētājs, pie kura stādus iegādāties gadu no gada,» piebilst Sarma Žarčinksa un piekodina, ka stāda izskats izvēlē nav noteicošais. Lekns stāds ar resnu stumbru un lielām lapām vēl neliecina, ka tas labi augs un dos labu ražu. Bražūns papildina, ka liela nozīme ir sakņu sistēmai. Ja ir liels sakņu kamols, ir lielāka garantija, ka stāds labi ieaugs, bet, ja saknīte ir niecīga, arī cerības mazākas.
Sarma Žarčinska stāsta, ka liela nozīme dārzā ir augu saderībai. «Kādam varbūt liekas, ka manā dārzā ir haoss, viss aug, kur pats grib, dārzs pilns ar kliņģerītēm, mārdadzi, samtenēm, zaļo sierāboliņu. Taču tie ir augi, kas palīdz nosargāt dārzeņus no kaitēkļiem un slimībām,» stāsta Sarma. Viņa atklāj, ka dārza vienā pusē stāda kāpostus, otrā - burkānus un sīpolus, bet pa vidu visa dārza garumā rindu ar samtenēm. Mazāk slimību, un mazāk kukaiņu. Starp dārzeņiem varot sēt arī tabaku un koriandru. Tabakas lapas, sakaltētas un sasmalcinātas, var bērt uz dārzeņiem, piemēram, redīsiem un kāpostiem, kad tos apsēduši spradži. Viņiem nepatīk arī kliņģerītes, kuras droši var sēt līdzās šiem dārzeņiem. Sarma iesaka arī pamēģināt gurķiem dobēs veidot atbalsta sistēmu, lai tie var vīties uz augšu. Dobē saspraužot mietiņus un novelkot auklas, lai gurķim ir kur aizķerties. Pieredze liecina, ka tas veicina lielāku ražu. Gurķiem arī nepatīk atklāta saule, tāpēc tiem līdzās varot stādīt pupas, ar kurām šis dārzenis labi sadzīvo.
Vaicāts par piemērotākajām šķirnēm, Aldis Bražūns nopūšas un atklāj, ka baidās nosaukt kādu konkrētu: «Parasti, ja minu kādu šķirni, cilvēki izlasa un viņiem tūlīt tieši to arī vajag. Bet man garšo viens, citam pavisam kas cits, un beigās es esmu vainīgs, ka cilvēks vīlies izvēlētajā šķirnē.» Viņš norāda, ka galvenais šķirnes izvēlē ir saprast, kam izaudzētais būs paredzēts - tūlītējais apēšanai, glabāšanai ziemai vai konservēšanai. Tāpat liela nozīme ir vietai, kur dārzeņi tiek audzēti - siltumnīcā, atklātā laukā, kāda ir augsne un augšanas apstākļi. Izvēloties dārzeņu šķirni, to ar pārdevēju ir vērts izrunāt, lai nepiedzīvotu vilšanos.
Aldis Bražūns vēl piebilst, ka pavisam drīz var pienākt laiks, kad mazdārziņu īpašnieki vairs nevarēs savās siltumnīcās audzēt to, kas viņiem patīk un garšo, bet gan tikai to, ko nosaka Eiropas regulas. Tās paredz, ka dārzkopji, kas savās kolekcijās audzētās šķirnes nebūs reģistrējuši komercšķirņu katalogos, nedrīkstēs pārdot sēklas, kā tas šobrīd ir arī ar dārzniecību Neslinko.