Horoskopi

2011. gadā Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, lai pilsētā attīstītu ekoloģisku vidi un palīdzētu sociāli apdraudētām pilsoņu grupām, uz māju jumtiem Kongens Nytorv rajona apkaimē tika novietoti bišu stropi, kas kopumā saturēja līdz trim miljoniem bišu. Projekts bija daļa no pilsētas ekoloģiskās situācijas uzlabošanas programmas: jo lielāka bišu populācija Kopenhāgenā, jo labāk tiks apputeksnēti augi pilsētas parkos.
No 2011. gada maija bišu stropi izvietoti arī uz Eiropas Vides aģentūras jumta Kopenhāgenā - 120 000 bišu gadā vidēji dod 100 kilogramu medus. Dānijā tā dēvētā pilsētas biškopība ik gadu pieaug.
Lai piesaistītu Eiropas Komisijas ierēdņu uzmanību biškopībai, Latvijas bitenieki 2012. gada 31. maijā atbalstīja nelielas bišu dravas izveidošanu uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisijas ēkas jumta Briselē. Kopumā tika ievākti 120 kilogrami medus.

Bišu saime sastāv no vairākiem tūkstošiem bišu (apmēram 20-60 tūkstoši). Šī īpatņu vienība bišu saimei ļauj savā ligzdā uzturēt optimālu temperatūru, savākt pietiekamus medus un ziedputekšņu krājumus, vairoties, atjaunoties un aizsargāties pret ienaidniekiem. Saime no saimes atšķiras ar dažādām individuālām īpašībām, kā, piemēram, spēju vākt nektāru vai putekšņus, ražot vasku, miermīlīgumu, spietošanas tieksmi.
Mēdz uzskatīt, ka medus bites savā starpā sazinās dejojot. Ar deju bite var nodot informāciju citām bitēm par barības ievākšanas vietām. Izšķir divu veida dejas: apaļo deju un svārsta deju. Apaļā deja nozīmē, ka barības avots atrodas ne tālāk par 50 m, bet apaļā deja nenorāda barības atrašanās virzienu. Svārsta deja, kas var būt gan horizontāla, gan vertikāla, pauž detalizētāku informāciju par meklējamo barības avotu.
Lai iegūtu vienu gramu medus, bitēm jānolido vidēji 45 kilometri.
Bišu saime vienas sezonas laikā pati apēd no 90 līdz 100 kilogramiem medus.
Bišu māšu peru pieniņu angļu valodā sauc par Royal Jelly jeb karalisko želeju. To senatnē deva karaļiem, lai tie ilgāk dzīvotu. Parastās darba bites ēd tikai medu un vasarā dzīvo vidēji tikai 45 dienas, savukārt bišu māte ēd tikai peru pieniņu un dzīvo vairāk nekā sešus gadus.
Pie ieejas bišu stropā dežurē sargi, kas neielaiž svešās bites no citiem stropiem, lapsenes un citus laupīt gribētājus. Savukārt bites, kas atlido uz svešu stropu ar pilnu medus kravu, tur tiek ielaistas un uzņemtas saimē.
Lai atnesto nektāru pārvērstu par medu, bites to norij un atrij no medus guzas apmēram 200 reižu, pievienojot tam fermentus un pārliekot to no šūnas šūnā. Tādējādi arī tiek iztvaicēts liekais ūdens. Tikai tad, kad medus ir nogatavojies un šūna pilna, bites to aizvāko.
Dabiski veidojušās bišu rases ne vienmēr spēj apmierināt visas biškopju prasības - dažām sugām var būt izteikti grūtāka ziemošana, dažām - lēnāka pavasara attīstība, tādēļ pasaules pieredze rāda, ka jauna bišu līniju veidošana ir ierasta prakse.