Var tīrīt arī rudenī
«Tagad meldri sazēluši pusmetra, metra augstumā, un tos labi var nopļaut. Savukārt vasaras sākumā, kad tie ir redzami tikai dažus centimetrus virs ūdens, iespējams, visi dzinumi vēl nemaz nav izauguši un netiks iznīcināti,» skaidro Vītoliņš. Jaunu, nesen izveidotu dīķi var «neravēt» vairākus gadus, bet vēlāk, kad tajā izveidojas specifiska mikroflora un savairojas pārāk lekna veģetācija jeb, vienkārši sakot, tas sāk aizaugt, attīrīšanas darbi nepieciešami reizi vienā vai divos gados.
Nepārspīlēt ar stādīšanu
Dīķa aizaugšanu veicina vairāki faktori. Kā vienu no pirmajiem A. Vītoliņš min dīķa īpašnieku pieļautu kļūdu, sastādot pārāk daudz augu jaunā dīķī. Mums gribas, lai jau uzreiz ir skaisti, taču augiem, lai saaugtu, vajadzīgs laiks - tie savairosies tik un tā, un galu galā to ir par daudz. «Dīķī ar mākslīgo segumu varat stādīt daudz, jo augus būs iespējams izraut, taču, ja ir dabiska grunts, iesakņojušos augus dabūt ārā būs tikpat kā neiespējami, visefektīvāk tos būs vienkārši pļaut,» uzsver speciālists. Samazinot zaļo masu, nenotiek fotosintēze, un jauni dzinumi veidojas daudz lēnāk. Vītoliņš stāsta, ka ir augi, kas savairojas strauji, tā saucamie agresīvie un tie, kas aug lēnām, taču arī pārāk blīvi sastādītas ūdensrozes var aizņemt ūdens virsmu piecu līdz 15 gadu laikā. Ja gribas, lai dīķa kopšanai jāvelta pēc iespējas mazāk uzmanības, nestādiet meldrus un niedres. Savukārt, atgriežoties pie pārāk bagātīgas sastādīšanas, jāatceras, ka, jo lielāks auga augšanas areāls, jo straujāk tas izplatīsies - no vienas vilkvāles izaugs trīs un no katras atkal trīs… Vilkvālītes pat pēc gada var pavirzīties uz priekšu veselus divus metrus! Agresīvas un strauji augošas ir arī parastās cirvenes, kas ir stāvas un kuplas, zied un nogatavina sēklas. Izsējas un izplatās strauji. Savukārt no peldošajiem augiem, kas pārklāj ūdens virsmu, ir ar sārtiem ziediem ziedošās abinieku sūrenes. Ja tās izplatās, likvidēt grūti, jo stublājs garš un var augt arī lielā dziļumā. «Nevarētu teikt, ka ir kādi labie un sliktie augi, kam būt vai nebūt dīķī, vienkārši jāzina to īpašības un jāseko līdzi augšanai. Interesanti, ka ūdensaugi parasti nesajaucas, kā tas notiek, piemēram, ar puķēm pļavās, bet aug kopās. Piemēram, vējmietiņš, cūkausis izplatās, bet, tiklīdz sastopas ar kādu citu sugu, apstājas, tālāk neiet,» skaidro speciālists.
Kaitīgās vielas no lauksaimniecības
Dīķu aizaugšanu veicina arī pārāk bagātīgs barības vielu klāsts, kas nokļūst ūdenī, piemēram, ja dīķa tuvumā ir lieli koki ar lapām, kas sabirst ūdenī un trūd. Jaatceras, ka tīrīšanas laikā arī nopļautie augu stublāji no ūdens jāizvāc. Aizaugšanu veicina arī organiskās vielas, kas nokļūst ūdenī no lauksaimniecības zemēm, kas tiek intensīvi mēslotas ar minerālmēsliem. Tie bagātina ūdens sastāvu ar barības vielām un vairojas gan dažādu sugu augi, gan aļģes, veidojas biezs dūņu slānis. Ir nepatīkami gan vizuāli, gan veidojas specifisks aromāts, gan iet bojā zivis. Andrejs Vītoliņš stāsta, ka iespējams dūņas izsūknēt ar speciālu aparatūru, bet, ja dīķis stipri aizaug, reizi 10-15 gados var to padziļināt, iztīrot grunti ar traktoru. Ja dīķis atrodas tuvu lauksaimniecības teritorijām, iespējams, vērts pārbaudīt tuvumā esošo grāvju vai noteku stāvokli, lai pārliecinātos, ka gruntsūdeņi no lauksaimniecības nenokļūst dīķī.
Augi un zivis var palīdzēt
Tikmēr var palīdzēt ūdenim saglabāties tīram, stādot augus, kas ar zemūdens lapām ūdeni it kā izfiltrē, veicina skābekļa piesaisti tajā. Tādi ir, piemēram, trejdaivu ūdenszieds, elsis, raglapes, ezerrieksti, arī jau pieminētās abinieku sūrenes un glīvenes. Taču arī ar šo augu izplatību jābūt uzmanīgam - ja to būs par daudz, tie nevis attīrīs ūdeni, bet veiks pavisam pretēju funkciju.
Kā dabisku ūdens attīrītāju Vītoliņš min arī specifisku sugu zivis, kas intensīvi barojas ar aļģēm un ūdensaugiem. Tiesa gan, zivs nešķiros, kurš augs ir vēlams dīķī, kurš ne, bet ēdīs tos, kas vislabāk garšo un niedres un meldri nebūt nebūs pirmie viņu ēdienkartē. Šīs zivis var pabojāt ūdensrožu veģetāciju, jo, rosoties dūņu slānī, izcilā to saknes.