Dažs pētnieks pat atteicās mēģināt nosaukt pēdējo gadu visvisvisgardāko ābolu šķirnes - cik cilvēku, tik dažādu gaumju. Taisnība. Tomēr kopā ar Dārzkopības institūta Dobeles un Pūres speciālistēm Lailu Ikasi un Inesi Drudzi, kā arī lielās stādaudzētavas Liepas vadītāju Zaigu Apsi mēģinājām noskaidrot, kuriem āboliem Latvijā tagad ir priekšroka. Bez šaubām, saldajiem un sulīgajiem! Un ar kādu neparastu garšas niansi.
Saldums un piegarša
Ļoti labprāt mūsu dārzos audzē jaunumus, par ko uzzināts Latvijas medijos, speciālistu lekcijās, internetā. Tomēr šādu dārzkopju ir samērā maz. Vairums izvēlas gadiem pazīstamas pārbaudītas vērtības, par kuru augļu garšu, koku salcietību un izturību pret slimībām nav šaubu, un nedaudz mazāk - senās, kopš vecvecāku laikiem pazīstamās ābeles, kuru āboli iegaršojušies jau bērnībā. Par šiem kritērijiem gan nav ko prātot, meklējot jaunas ābelītes stādu, - jāņem tā, kuras āboli mājiniekiem garšos visvairāk. Un te nu jāaprunājas ar prātīgiem stādaudzētājiem, jāpalasa uzticamu iestāžu šķirņu apraksti. Bet ar ko lai sāk?!
Agrie āboli
Cukuriņš - agra vasaras ābolu šķirne (ienākas pakāpeniski no augusta). Augļi sīki, zaļgandzelteni, ar vieglu svītrojumu. Mīkstums sulīgs, kraukšķīgs, ļoti salds. Koks veselīgs, ziemcietīgs.
Baltais dzidrais - ļoti sena agro vasaras ābolu šķirne, augļi vidēji vai lieli, saldskābi. Koki pietiekami izturīgi pret kraupi, vidēji - pret vēzi. Ražo labi.
Konfetnoje - vasaras āboli, kas vidēji lieli, garšīgi - saldi, ar nelielu skābumu, tikai jāvāc pilnīgi gatavi. Koki ziemcietīgi, izturīgi pret kaitēm, bet vairāk ābolu ir ik pēc gada. Cukuriņa un Baltā dzidrā krustojums.
Vēl der pievērst uzmanību Koonik - tas ir viens no visgaršīgākajiem Igaunijas selekcijas jaunumiem. Augļi glezni, ar izcilu saldi skābenu garšu un aromātu.
Rudens āboli
Vidzemes Zelta renete - mazi āboli, dzelteni ar sārtumu, ieapaļi un ļoti garšīgi, saldi. Ļoti ražīgi lieli koki - labāk pirkt stādus uz puspundura potcelmiem.
Trebū - vidēji lieli, bāli dzelteni āboli, kuru mīkstums ļoti maigs un garšīgs. Koks vidēji liels, pabiezs vainags. Ziemcietība vidēja, slimībizturība - diezgan laba.
Auksis - vēli rudens āboli, kas palieli, apaļi, dzelteni ar koši sarkanu virskrāsu, saldskābi - ļoti garšīgi. Ienākoties birst. Koks neliels, viegli veidojams, ražīgs. Samērā izturīgs pret slimībām.
Mālābele (jaunāka līdziniece - Serinka) - sena šķirne, kam zaļsarkani, vidēji lieli āboli, kas skābeni atspirdzinoši, ar kārdinošu garšas niansi.
Merrigold - augļi vidēji, saules dzelteni, vaskoti, ļoti garšīgi, saldi. Pret kraupi izturīga šķirne, vidēja ziemcietība.
Ziemas āboli
Rubīns - Kazahstānas šķirne, kam laba ziemcietība, labi koptiem kokiem izcilas kvalitātes augļi, kas jānormē. Augļi lieli, koši sarkani, garšīgi, saldskābi.
Sinap orlovskij - Antonovkai līdzīga vēla ziemas šķirne, augļi lieli, iegareni, skābeni saldi un sulīgi, dzelteni ar nelielu sārtumu, glabājas līdz maijam un nevīst. Laba ziemcietība, vidēji lieli koki, izturība pret kraupi vidēja, pret puvēm - laba.
Antonovka - klasika, kas daļai cilvēku īpaši garšo. Lai gan āboli ir paskābi, tāda aromāta un garšas buķetes nav nevienai citai šķirnei. Arī mutāciju daudz. Piemēram, ir jau septembra sākumā ēdama Vasaras Antonovka ar dzeltenu mizu, septembra beigās - Latgales Antonovka, Rīgas Antonovka un daudzas citas.
Garšīgi senie āboli
Īpaši garšīgi āboli ir Ničnera Zemeņu, Alkmene, Akane, Dzeltenais Rihards, Cox Orange Pippin, Ingrid Marie, Dāņu Karaliene Luīze, Filippa, Signe Tillish.
Garšīgākie žāvētie āboli izdodas no Rīgas pienābeles.