Pirms kāda laika, 2010. gada 7. septembrī, Vācijas federālā kanclere Angela Merkele, uzstājoties Vācijas-Latvijas Ekonomikas forumā Rīgā, izteica vēlēšanos, lai XXI gadsimts būtu īpaši veiksmīgs Vācijas un Latvijas ekonomiskajām attiecībām. Pamati šādai veiksmīgai sadarbībai jau ir ielikti - gan vēsturiski, gan jau pastāvošās ciešās ekonomiskās saites starp Vāciju un Latviju. Vācija Latvijai ir ceturtais lielākais eksporta partneris, un importa statistikā Vācija Latvijā ieņem pat otro vietu. Kopējais tirdzniecības apjoms 2009. gadā bija 860 mlj. latu. Vienlaikus Vācija ir arī ceturtais lielākais ārvalstu investors Latvijā.
Taču ekonomiskās sadarbības potenciāls nepavisam vēl nav izsmelts. Paralēli sekmīgām iestrādēm tādās nozarēs kā pētniecība, attīstība un profesionālā izglītība, arī abpusējām investīcijām ir pietiekami daudz iemeslu, lai savstarpējās sadarbības aktivitātes kļūtu vēl intensīvākas. Tā kā Latvija ir pozitīvi atvērta vācu investoriem, daudzi no viņiem šo soli jau ir spēruši un investējuši Latvijā, taču citi šo iespēju vēl nav izmantojuši, un tāda joprojām pastāv.
Vācu investīciju ienākšanu Latvijā īpaši motivēja un atviegloja Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada maijā. Tieši šai laikā vācu uzņēmumi savu nogaidošo pozīciju nomainīja pret aktīvu tirgus iekarošanu, meklējot iespējas ienākt tirgū un atrast sadarbības partnerus. Kāpēc ne agrāk? Kāpēc vācu uzņēmēju sākotnēji nebija starp lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā, ņemot vērā senās tirdzniecības tradīcijas Hanzas savienības laikā? Kā ir izskaidrojams fakts, ka, tikai Latvijai iestājoties ES, vācu investoru interese par Latviju palielinājās?
Tam ir vesela rinda iemeslu.
Vienu no izšķirīgajām lomām vācu investoru atturībā spēlēja Vācijas atkalapvienošanās. Pēc Berlīnes mūra krišanas un pēc ekonomiku un valūtu apvienošanas tika izveidotas piecas jaunas federālās zemes, kuras bija atraktīvas investīciju vietas ar augstu potenciālu tieši pie namdurvīm. Runājot par ārvalstu investīcijām, pēc dzelzs priekškara krišanas vācu uzņēmēji sākotnēji koncentrējās uz tuvākajām kaimiņvalstīm Poliju un Čehiju, kā arī Slovēniju, Ungāriju un Slovākiju - valstīm, kurās jau bija Vācijai līdzīga rūpniecības struktūra ar uzsvaru uz automatizāciju un mašīnbūvi. Bieži vien investīciju izvēli noteica ģeogrāfiski tuvā atrašanās vieta. Starp citu, līdzīgi iemesli attiecībā uz investīcijām Latvijā bija arī Ziemeļvalstīm.
Turpretī Latvija toreiz ar savu relatīvi mazo tirgu, kas turklāt atrodas daudz tālāk no Vācijas, nesolīja tik lielu attīstības potenciālu. Bieži vien tikai vēlāk, iepazīstot šo tirgu tuvāk, varēja secināt, ka runa ir par atraktīvu vietu biznesam. Turklāt atšķirībā no lielajiem multinacionālajiem koncerniem mazie vācu uzņēmumi, kuriem Latvijas tirgus būtu īpaši piemērots, ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz investīcijām ārvalstīs. Šis svarīgais solis tiek sperts tikai pēc pamatīgas risku un iespēju izvērtēšanas. Tieši Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudziem vācu uzņēmējiem bija simboliski izšķirīgs pavērsiens, kas solīja un nodrošināja ekonomiski izdevīgus nosacījumus, kā arī drošību un stabilitāti ES iekšējā tirgū.
Tagad, kad pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un veiksmīgas integrēšanās tajā Latvija savu vietu šo valstu savienībā ir atradusi un nostiprinājusi, vācu investīciju skaits un apjoms Latvijā nepārtraukti un stabili pieaug, pat par spīti šobrīd sarežģītajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Patlaban Latvijā reģistrēts vairāk nekā 1100 uzņēmumu ar vācu kapitālu. Lielākā daļa no tiem darbojas pakalpojumu un tirdzniecības jomā, nedaudzi arī pārstrādes rūpniecībā un ražošanā.
Vācu uzņēmumi ar savu līdzdalību tieši un netieši nodrošina darba vietas, veicina labklājību un nodarbinātību Latvijā arī šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos.
Par spīti ekonomiskajai krīzei, vācu uzņēmējiem Latvijā nav šaubu par savas atrašanās vietas izvēles pareizību. Pēc Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras veiktās konjunktūras aptaujas 2010. gada rezultātiem 84 procenti respondentu atkal izvēlētos Latviju un atkārtoti investētu arī šābrīža apstākļos.
No vienas puses, tas norāda uz rūpīgu investīciju projektu izstrādi, kas ļauj vācu uzņēmumiem paļauties uz savu konkurētspēju un stabilitāti arī krīzes laikā. No otras puses, tas liecina, ka vācu uzņēmumiem īstermiņa izmaksas un noieta apsvērumi nav galvenie izvēles faktori, toties izšķirīgi ir atrašanās vietas stratēģiskie apsvērumi.
Latvijas un Vācijas ekonomiskā sadarbība ir attaisnojusies arī grūtos laikos. Abas valstis ir apņēmības pilnas daudzveidīgo sadarbību paplašināt un stiprināt. Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera gan tagad, gan turpmāk atbalstīs Vācijas un Latvijas uzņēmēju aktivitātes ārvalstīs, tādējādi sniedzot savu artavu Vācijas kancleres vēlēšanās piepildījumā.
* Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā
prezidents