Pirms 2. lasījuma izskatot Vietējo pašvaldību referenduma likumu, komisija atbalstīja arī iespēju rīkot referendumu par teritorijas plānojumiem, tas ļāva uzgavilēt Jūrmalas aizsardzības biedrībai. Tieši pēc tās iniciatīvas ierosinājums bija iesniegts. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir aicinājusi likumā paredzēt arī iespēju pilsoņiem referendumā izteikties gadījumos, kad ir plānota pašvaldību apvienošana.
Kad vairāk nekā pirms mēneša komisija sāka projektu skatīt, VARAM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (NA) sacīja, ka nezina nevienu citu pašvaldību, kurai šī problēma būtu aktuāla. Toreiz Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Uldis Kronblūms norādīja uz iedzīvotāju bezspēcību cīnīties, piemēram, pret daudzstāvu apbūvi līdzās Dzintaru koncertzālei.
Pašvaldību referendumu likums ir viens no bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (toreiz RP) piedāvāto iniciatīvu paketes projektiem. Taču par nepieciešamību dot iespēju novadu un pilsētu iedzīvotājiem izteikties referendumos tika runāts jau krietni agrāk. Kā izrēķinājis Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis, kurš piedalījies projekta vērtēšanas darba grupā, kopš tā iesniegšanas pagājuši divi gadi un četri mēneši.
Paredzēts, ka vietējos referendumus varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un publisku ēku būvniecības ieceri, un šajos gadījumos referenduma ierosināšanai pietiks ar 15% no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Plānots, ka referendumu pašvaldībā varēs rīkot arī par domes atlaišanu - tad gan būs nepieciešami 30% no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Domi varēs atlaist, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no pēdējās vēlēšanās piedalījušos pilsoņu skaita.
Komisijas sēdē saruna gan galvenokārt bija par iespēju loka paplašināšanu ar teritorijas plānojumiem. Komisija arī gatavos savu precizēto priekšlikumu, un par to vēl būs jābalso Saeimā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) lūdza VARAM iesniegt informāciju, kādos likumos vēl būtu nepieciešamas izmaiņas, ja arī Saeima šo iniciatīvu atbalsta.
Nepieciešamība paredzēt referendumu par pašvaldību teritorijas plānojumiem galvenokārt ir pamatota ar sabiedrisko apspriešanu neefektivitāti. VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze gan norādīja, ka ministrija jau sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pilnveidot publiskās apspriešanas procedūru. Savukārt M. Kučinskis brīdināja, ka referendumus var rosināt ne tikai «labie», bet arī «tumšie» spēki, kas ar lielu naudu var panākt sev vēlamo rezultātu. Ir risks nobremzēt projektus, kuros paredzēts apgūt Eiropas fondu finansējumu, norādīja arī I. Raugze. Turpretī Jānis Dombrava (NA) aicināja iztēloties šāda referenduma norisi, piemēram, Alūksnes novadā, kur viena pagasta iedzīvotājiem ir svešas kāda cita attālā pagasta teritorijas problēmas. LPS pārstāvis Jānis Piešiņš pieļāva, ka arī Kauguru un Slokas iedzīvotājiem varētu būt maza interese par to, kas notiek pie Dzintaru koncertzāles. LPS aptaujājusi visas pašvaldības, un neviena no tām neatbalstot referendumus par teritorijas plānojumiem.