Tā uzskata arodslimību ārste Ija Rudzīte (71), kura lieliski pazīst pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku ieradumus un attieksmi pret veselību. Vitālā daktere uzsver, ka iedzimtību un gēnus neizmainīsi, arī darba vidi Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā ne vienmēr iespējams izvēlēties, jo daudziem patlaban jāpriecājas, ka vispār ir darbs, bet sistemātiski rūpēties par savu veselību - to nu gan katrs cilvēks var.
«Senioram, kam piemīt pozitīva pasaules uztvere un kurš savā dzīvesveidā sabalansē kustības un sēdēšanu krēslā, paveras daudz plašākas iespējas aiziet pensijā veselam nekā mūžīgajam vaimanātājam, kura ikdienā dominē viena no divām galējībām - mazkustīgs dzīvesveids vai neadekvāti smaga fiziskā slodze,» secinājusi pieredzējusī arodslimību ārste.
Atpūties citādi nekā strādā
Zelta likums, kas jāievēro, lai pensijā aizietu vesels, ir «atpūties citādi, nekā strādā». Daudziem pirmspensijas vecuma cilvēkiem darba dienas paiet, sēžot pie galda un strādājot ar datoru, tāpēc ļoti svarīgi brīvajā laikā kustēties un sportot. «Apgalvojums, ka veselība ir kustībā, neapšaubāmi atbilst patiesībai. Tāpēc jāatrod hobijs, kas nebūtu saistīts ar zvilnēšanu uz dīvāna,» iesaka I. Rudzīte un piebilst, ka nederēs ne televīzijas seriālu skatīšanās, ne interneta lietošana, ne rokdarbi, bet noderīga būs peldēšana, nūjošana, vingrošana, braukšana ar velosipēdu vai arī kāda cita sportiskā aktivitāte. Galvenais, lai izvēlētais hobijs sagādātu prieku, jo pozitīvas emocijas veselības saglabāšanai ir tikpat svarīgas kā līdzsvarots dzīves stils.
Savukārt strādājošajiem, kuri veic smagu fizisko darbu vai arī darbā ilgas stundas stāv kājās, ieteicams izvēlēties hobijus, kas ļautu atpūsties mierīgi. «Cilvēks, kas strādā būvniecībā, vakarus var pavadīt krēslā pie televizora, bet biroja darbinieks labāk lai rosās dārzā,» saka arodslimību ārste.
Ļoti svarīgi, lai darba vide būtu strādājošo veselībai draudzīga, un veselību apdraudošos faktorus jācenšas likvidēt vai samazināt, saka darba aizsardzības speciāliste Benita Harjo (59). Viņa uzskata, ka darba aizsardzību reglamentējošā likumdošana Latvijā ir pietiekami augstā līmenī, diemžēl par darba vidi atbildīgie cilvēki, kā arī paši strādājošie ne vienmēr visus drošības nosacījumus ievēro. Benita Harjo novērojusi, ka daudzos ražojošajos uzņēmumos problēma ir lielais troksnis. «Strādājošajiem aizsargaustiņas izdalītas, bet pati redzēju, ka darbinieki tās neliek. Tieši pirmspensijas vecuma cilvēki visbiežāk grēko ar neapdomīgu attieksmi pret savu veselību, gados jaunākie ir prātīgāki,» saka B. Harjo un aicina ikvienam par sevi rūpēties.
Ar pieredzi pret stresu
Lai vēlīnā brieduma gados būtu laba pašsajūta, svarīgi neļauties stresa postošajai ietekmei, atzīst gan arodslimību ārste, gan darba aizsardzības speciāliste, uzsverot, ka prasme veselīgi atbrīvoties no stresa liecina par iekšējo inteliģenci un personības erudīciju. To daudzi cilvēki apgūst jau agrīnā brieduma gados, un, kā norāda enerģiskā Rudzītes kundze, ieguvums novecojot ir dzīves pieredze, no kuras gudri cilvēki prot mācīties - arī neļauties stresam vai gudri atbrīvoties no tā.
XXI gadsimtam raksturīgs, ka darba vide ļoti strauji mainās, tāpēc strādājošajam jebkurā jomā un visdažādākajos korporatīvās hierarhijas līmeņos - gan liela uzņēmuma vadītājam, gan laukstrādniekam - jābūt gatavam, ka jaunas profesionālās iemaņas jāapgūst visu darba mūžu, arī pirmspensijas vecumā. To ieteicams uztvert kā iespēju pilnveidot savu personību, nevis kā stresu izraisošu draudu, jo tāds nu šis laikmets ir un neko nevar darīt. Vīrieši par stresa cēloni darbā biežāk atzīst ļoti lielu saspringtos termiņos paveicamā darba apjomu, bet sievietes - mikroklimatu darba kolektīvā, sarunās ar pacientiem konstatējusi I. Rudzīte. «Lietišķajās attiecībās cilvēki jāspēj pieņemt tādi, kādi viņi ir. Vislielākā kļūda būtu domāt, ka mēs varam vai drīkstam citu cilvēku pārveidot. Protams, no hroniski nervoziem vai agresīviem cilvēkiem savas veselības un miera labad vajag pēc iespējas distancēties,» iesaka ārste.
Vislabākais līdzeklis ikdienas stresa noņemšanai ir fiziskās aktivitātes. «Ja gadījies pārdzīvot smagu emocionālo traumu, piemēram, tuvinieka zaudējumu vai šķiršanos, vajag meklēt palīdzību pie psihologa, bet ar ikdienas stresu var tikt galā saviem spēkiem, dodoties pastaigās gar jūru, pa parku, braucot ar velosipēdu, vingrojot, no rītiem skrienot,» saka Ija Rudzīte un piebilst, ka nekādā gadījumā nevajadzētu censties stresu mazināt smēķējot vai ēdot saldumus, jo pēdējā laikā tieši smēķēšanas un liekā svara radītas veselības problēmas cilvēkiem vecumā pēc 60 sastopamas ļoti bieži. Mediķi iesaka arī ņemt vērā, ka vēlme stresu mazināt, iedzerot alkoholu, var novest pie alkohola atkarības un vispārējas fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanās.
Pensijas gadi jāizbauda
Lai arī daudzi seniori finansiālu vai profesionālu iemeslu dēļ grib strādāt pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, raugoties no veselības saglabāšanas viedokļa, tas nebūtu ieteicams. «Vajag sevi cienīt! Vajag ļaut sev vecumdienās atpūsties! Nesen sastapos ar skumju gadījumu, kad sieviete, kura strādāja valsts iestādē, bija izcila informācijas tehnoloģiju speciāliste, ignorēja arodārsta brīdinājumu, ka viņai, ņemot vērā paaugstināto asinsspiedienu, jāvēršas pie ģimenes ārsta, jālieto medikamenti, jāatpūšas ... Un diemžēl pāragri nomira. Ja šī paciente būtu ievērojusi arodārsta sacīto, viņas dzīve, visticamāk, nebūtu aprāvusies,» stāsta Ija Rudzīte un piebilst, ka daudzas veselības problēmas var mazināt, lietojot medikamentus un apzinoties nepieciešamību doties pensijā, kad pensionēšanās vecums sasniegts. «Mēs priecājamies, Rīgā sastopot dzīvespriecīgus, gaišās drēbēs tērptus ārzemju pensionārus. Viņi ar prieku strādājuši un ar gandarījumu bauda dzīvi pensijā. Uz to mums Latvijā būtu jātiecas,» aicina arodārste.