Valsts kanceleja plāno pamatīgas reformas, jau izstrādāta valsts pārvaldes cilvēkresursu koncepcija - ja izdosies, kā iecerēts, ierēdņu skaits varētu samazināties uz pusi, savukārt pašu strādājošo darba apstākļi krietni uzlabosies. Ministru kabinetā tā jāpieņem līdz gada beigām.
Skatās caur stereotipiem
«Aizvien notiek augstas raudzes profesionāļu aizplūšana no valsts pārvaldes, tendence ir negatīva,» saka Valsts kancelejas (VK) vadītāja Elita Dreimane. Speciālisti aizbrauc strādāt uz citām valstīm vai arī aiziet uz privāto sektoru. Pērn ministrijas un Valsts kanceleju kopā atstājuši 364 darbinieki jeb 12,2% no kopējā darbinieku skaita. Vislielāko kadru aizplūšanu pārcietusi Finanšu ministrija (FM) - šā gada pirmajos septiņos mēnešos vien atlūgumus uzrakstījuši 33 darbinieki. Tiesa, personāla speciālisti kopumā par ierēdņu pāriešanu uz privāto sektoru izsakās gana skeptiski, norādot, ka priekšrocības būs tiem, kuri jau iepriekš strādājuši privātajā biznesā, un pat izsaka aizdomas, ka atsevišķu kadru vērtība ir tieši viņu kontakti. SIA Talentor direktore Katrīna Ošleja stāsta - privātbiznesa pārstāvji uz ierēdņiem skatoties ļoti uzmanīgi, jo balstās uz stereotipu, ka ierēdnis nāk kopā ar lielu birokrātiju. Savukārt SIA Fontes vadītāja Inese Kamarūte norāda, ka ir arī citas problēmas. «Lielai daļai cilvēku no valsts sektora nav svešvalodu zināšanu, var novērot, ka viņi nav vērsti uz rezultātu, ir pieraduši pie lielākas noteiktības, taču privātais bizness prasa pārmaiņas,» teic I. Kamarūte, taču uzreiz gan piebilst, ka šādas īpašības noteikti neraksturo visus «aizgājējus». Abas personāla speciālistes apgalvo - darba devējam cilvēks no valsts sektora var būt interesants, ja pārzina specifisku likumdošanu, piemēram, ir strādājis ar Eiropas Savienības fondu projektiem, vai arī ja tiek pieņemts augstākā amatā - ja viņam ir nozīmīgi kontakti valsts pārvaldē un iespēja turpmākajā darbībā lobēt jaunā darba devēja intereses. Šie spriedumi gan mazāk attiecas uz augsta līmeņa speciālistiem, kas ietekmīgus amatus valsts pārvaldē nomainījuši pret ne mazāk respektabliem citās institūcijās. Piemēram, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis savā iepriekšējā darbavietā Grindex atgriezies kā ģenerāldirektors, Maksātnespējas administrācijas direktora vietnieks Helmuts Jauja vairāk nekā pēc desmit gadiem valsts pārvaldē kļuvis par Deloitte Latvija vadošo juristu, vairāki augsta līmeņa speciālisti nonākuši ES institūcijās, liecina VK apkopotā informācija.
Lielākas algas nebūs
Apsvērumi atvadīties no darba ierēdniecībā katrā gadījumā ir visdažādākie, taču kopsakarības ir acīmredzamas - lielākoties tas ir atlīdzības jautājums, lielā darba slodze un motivācijas trūkums.
Piemēram, valsts sekretāru atalgojums, kura griesti pirms nodokļu nomaksas ir 1715 latu, ir tikai 46% no līdzīgas atbildības un sarežģītības amatu mēnešalgas privātajā sektorā, aprēķinājusi VK. Koncepcija par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem izvirzījusi mērķi, ka atalgojums valsts pārvaldē būtu 70-80% no darba samaksas privātajā sektorā. Uz lielāku gan nav ko cerēt - kā skaidro E. Dreimane, visā pasaulē pieņemts, ka valsts pārvalde pati neko neražo, bet gan dzīvo uz nodokļu maksātāju rēķina, tāpēc arī proporcija ir šāda. Jāsakārto arī pašreizējā sistēma, kas pagaidām pieļauj, ka vienā un tajā pašā amatā dažādās ministrijās algas ir dažādas.
Tiesa, tuvākajā laikā izmaiņas nav gaidāmas. FM Budžeta departamenta direktore Ilonda Stepanova atzīst - plānu, kā atjaunot valsts pārvaldē iepriekšējo atalgojumu, nav, jo tas prasa ļoti lielu finansējumu. Piemēram, 2007. gadā, kad valsts pārvaldē bija neliels algu pacēlums, budžeta izmaksas bijušas 40 miljoni latu, līdz ar to visaptverošu plānu tuvākajos gados palielināt darba samaksu nebūs. E. Dreimane skaidro, ka atrauti no visas valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanas algu jautājums nevar tikt risināts, tas ir komplekss pasākumu kopums, kas tieši saistīts ar motivācijas elementiem, lai valsts pārvalde būtu orientēta uz rezultātu un klientu. No nākamā gada paredzēta motivācijas sistēma labākajiem darbiniekiem, tā ies roku rokā ar novērtēšanas sistēmu, kas atklās, cik cilvēku kādu funkciju veikšanai būtu nepieciešams. Tiks ieviesta arī darba laika uzskaites sistēma - tiks mērīti procesi, cik liels cilvēku skaits vajadzīgs to izpildei. Jautāta, vai šāds risinājums nebūs papildu administratīvais slogs, E. Dreimane norāda - lai no lielas un lētas valsts pārvaldes pārietu uz nelielu un efektīvu, ir jāsaprot, kādi resursi nepieciešami būtiskākajām funkcijām. Pēc jaunās novērtēšanas sistēmas labākajiem darbiniekiem būs iespējams saņemt piemaksas - lai arī tā dēvētās trīspadsmitās algas joprojām būs iesaldētas, centīgākajiem iestādes vadītājs varēs lemt par vienreizēju prēmiju aptuveni 40% apmērā no algas.
Nenoliedzami Latvijā ierēdņa amata prestižs ir zems. Lielākā problēma - publiskajā telpā par ierēdniecību izskanējis tikai negatīvs viedoklis, tāpēc arī pati valsts pārvalde noslēdzās, nevēlējās komunicēt ar medijiem, radot priekšstatu sabiedrībai, ka valsts aparāts ir autonoms veidojums, kas darbojas tikai sev zināmu mērķu labā. «Neskatoties uz negatīvo vērtējumu, valsts pārvaldei ir jāsper solis sabiedrības un arī politiķu virzienā, jāmeklē dialogs un jāstāsta, kas ir šie cilvēki - ka viņi veic lielu darbu,» saka E. Dreimane. Sistēmas reforma paredz, ka beidzot tiks ieviesta uz klientu orientēta filozofija, lai katrs apzinātos savu lomu kā valsts pārstāvis un sabiedrības interešu aizstāvis, paredzētas papildu mācības Valsts administrācijas skolā. Būs arī talantu vadība, lai atklātu, kuri no jaunajiem speciālistiem ir jau tik zinoši, ka var ieņemt vadošus amatus, katras iestādes vadītājs būs tiesīgs viņus sūtīt uz mācībām. Pagaidām finansējums jaunajai koncepcijai nav paredzēts, taču Nacionālajā attīstības plānā iestrādāti cilvēkresursu attīstības politikas jautājumi, nākamajā finanšu periodā varētu tikt piesaistīts finansējums no ES fondiem, kā arī budžeta nauda.