Virsraksts, pieļauju, izklausās dīvaini vai ironiski, tomēr šoreiz tajā nav zobgalības. Proti, sagadījies, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kad kandidāti runā par nepieciešamajiem uzlabojumiem un saviem ārkārtīgi izcilajiem priekšlikumiem visās iespējamās nozarēs, vairākas ministrijas valdības dienaskārtībā (patlaban Valsts sekretāru sanāksmes līmenī) pieteikušas pamatīgus informācijas apjomus tieši par tēmām, kas tik tuvas partijām.
Runa, piemēram, ir par Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto koncepciju Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu un Veselības ministrijas (VM) izstrādātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam. Pirmā noderīgā lieta - izmantot minētajos dokumentos iekļautos plānus argumentētai kritikai, pašiem savu priekšlikumu izteikšanai pilnvērtīgā kontekstā utt. - droši vien netiks izmantota. Kuram laiks lasīt tos «papīrus», turklāt politiskā retorika paredz, ka vai nu tāpat «viss ir slikti», vai arī «izvēlētais kurss ir pareizs», neieslīgstot tādos nevajadzīgos smalkumos kā objektivitāte.
Tomēr kandidāti varētu izmantot otro noderīgo lietu - šādos dokumentos pieejamo faktoloģiju un kaut cik precīzus jēdzienu skaidrojumus. Vispirms domas ilustrēšanai izmantošu LM dokumentu.
Pieļauju, ka gan vēlētājus tracina, gan attiecīgi pašus kandidātus nostāda neērtā situācijā pīšanās atbildēs uz jautājumiem a la «ko jūs tieši saprotat ar cilvēka cienīgu dzīvi?», «kas, jūsuprāt, ir adekvāts ienākumu līmenis?» utt. Vieni - kompetentākie pretendenti - tad piesauc «iztikas minimumu», citi - «garantēto minimālo ienākumu līmeni», pavisam «advancētie» - Eiropā pieņemto «nabadzības riska slieksni» utt. Īsi sakot, katrs runā par savu, un jēgas rezultātā maz. LM koncepcija, no vienas puses, visnotaļ skaudri parāda, kā šis jēdzienu mudžeklis Latvijā ir izveidojies, kādas tam ir sekas, no otras puses, - vieš skaidrību «kas ir kas».
Līdzīgi ar veselības nozari. Nav problēmas, ja konkurenti a priori uzskata, ka pie vainas ir Circene, Vienotība kopumā vai Latvijas politiskā elite vispār, - tā ir ne visai korekta, tomēr normāla politiskā retorika. Tomēr, pirms startēt ar saviem lieliskajiem priekšlikumiem nozares sakārtošanā, vērts ielūkoties VM izstrādātajās pamatnostādnēs kaut tādēļ, lai saprastu, kas veselības nozarē Latvijā ir saistošs (tostarp starptautiskā līmenī) neatkarīgi no tā, kāds politiskais spēks uzvar vai ieņem ministra posteni. Degsme «sākt visu no baltas lapas» dažkārt ir nepieciešama, tomēr ne vienmēr reāla.
Pazīstot partiju uzvedību priekšvēlēšanu periodā, var apgalvot, ka tās piekasīgi lasa konkurentu programmas. Lai tā būtu, tomēr aicinājums neaizmirst arī par Saeimas un Ministru kabineta interneta vietnēm. Vislabāk, ja debates ir ne tikai asas un izklaidējošas, bet arī kompetentas.