Lai ko Latvijas iedzīvotājiem par migrantu (viņu vidū arī bēgļu un patvēruma meklētāju), kuri tiecas nokļūt Eiropā, uzņemšanu stāstītu mūsu valsts politiķi, Eiropas Savienības (ES) vadošo institūciju retorika ir - dalībvalstīm jābūt solidārām un no migrantu uzņemšanas neklājas izvairīties. Par to, ka šāda pārliecība ir visai spēcīga, bija iespējams pārliecināties Latvijas žurnālistiem, šonedēļ iepazīstoties ar Eiropas Parlamentā aktuālajiem viedokļiem. Briselē izskan apgalvojumi, ka pagājuši tie laiki, kad rūpes par ieceļotājiem varēja padarīt par tās valsts, kurā migranti ierodas, šķērsojot ES robežu, atbildību, respektīvi, tikai, piemēram, par Itālijas vai Grieķijas atbildību. Eiroparlamenta deputāti, viņu vidū arī Latvijas pārstāvji, neslēpj, ka mūsu valstij pēc ES institūciju gribas var nākties uzņemt ievērojami vairāk migrantu nekā tikai dažus simtus, kā iepriekš apgalvoja vietējie Latvijas politiķi. Turklāt ES institūcijās aktualizēta atteikšanās no tā dēvētajiem Dublinas noteikumiem, kas paredz, ka rūpes par ieceļotājiem prioritāri gulst uz tās dalībvalsts pleciem, kurā pirmajā no visas ES migranti ieradušies, un pāreja uz solidāru atbildības sadalījumu, ietverot faktiski visas dalībvalstis. Lai kādu ainu vēlētājiem zīmē politiķi Rīgā, Briseles nostāja ir - vērienīgā migrantu straume, kas plūst Eiropas virzienā, vērtējama kā izaicinājums, ar kuru ES jātiek galā kopīgiem spēkiem, un jēdziens «dalībvalstu solidaritāte» Eiroparlamentā skan visai uzstājīgi.
Ja nepieciešamība dalībvalstīm, to vidū, protams, arī Latvijai, būt solidārām migrantu uzņemšanā nostiprināsies, tas, cik daudz ieceļotāju ieradīsies mūsu valstī, saistīts ar to, cik daudz būs cilvēku, kuri no militāro konfliktu un ekonomisko grūtību piemeklētajiem reģioniem cenšas nokļūt ES. Ja migrantu skaits augs, var augt arī Latvijai uzņemamo cilvēku skaits. Tā ir realitāte, ar ko mūsu valstij, visticamāk, nāksies rēķināties. Turklāt Eiroparlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs sarunā ar dažādu valstu medijiem uzsvēris - migrantu integrēšana ir dalībvalsts atbildība, bet ES institūcijas ir gatavas palīdzēt, ja valsts vēršas pie tām ar mudinājumu sadarboties un akceptē to, ka ES atbalsts sekmē veiksmīgu integrāciju.
Nav noslēpums, ka Latvija migrantu skatījumā nešķiet sapņu zeme un sapņu zemes statusā joprojām ir Vācija un citas turīgākās Eiropas valstis, tāpēc pamatotāks par pašmāju politiķu solījumu, ka paši varēsim noteikt, cik ieceļotāju uzņemt, šķiet pieļāvums, ka daudzi migranti Latvijā nepaliks. Jāpiebilst, ka līdzīgi - ieceļotāji dosies uz citām valstīm - domā arī, piemēram, Maltā, Portugālē un kaimiņvalstī Igaunijā.