Vēlme uzzināt ko vairāk par latviešu tautas instrumentiem ir liela, par Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) rīkoto Folkloras skolu saka etnomuzikologs Valdis Muktupāvels. Folkloras skolas veidošanas mērķis ir paplašināt cilvēku zināšanas tradicionālajā kultūrā un ar to saistītajās nozarēs arheoloģijā, antropoloģijā un filozofijā. Par to visu savā pieredzē dalās tradīciju pārzinātāji, piedāvājot arī praktiskās nodarbības. Tas viss šogad notiks piecās sesijās - katras sesijas ilgums būs viena darba nedēļa. Pirmā sesija sākusies šonedēļ, un tā piedāvā lekcijas par tradicionālo mūziku Latvijā, tautas tērpiem, mitoloģiju, arheoloģiju un folkloru un antropoloģiju. Starp pasniedzējiem ir Rita Grāvere, Māra Mellēna, Linda Rubena, Zane Šmite, Iveta Tāle, Ieva Tihovska, Valdis Muktupāvels, Juris Urtāns un citi. Nākamās sesijas plānotas aprīlī un oktobrī, kā arī nākamā gada (2015) janvārī un aprīlī.
Valdis Muktupāvels Folkloras skolas dalībniekiem stāsta par latviešu mūzikas instrumentiem un māca spēlēt kokli, ar Juri Urtānu var izzināt pilskalnus, bet ar Ritu Grāveri - noskaidrot latviešu antropoloģiskos tipus. Tāpat varēs iegūt zināšanas par tautas mūziku Latvijas novados un pasaulē, tautas tērpiem un dainu tekstiem.
V. Muktupāvels atzīst, ka Folkloras skolas dalībniekiem ir milzu interese par senajiem latviešu mūzikas instrumentiem, arī kokli un tās spēlēšanu. «No vienas puses, cilvēks, it sevišķi mūsdienās - globalizācijas laikmetā, meklē atšķirīgo, un kokle kā mūzikas instruments ir ar lielām iespējām,» skaidro muzikologs. «No otras puses, koklēt var gan ar spēcīgu tehniku, gan vienkāršu un radīt jēdzīgu skanējumu. Kokle no citiem instrumentiem atšķiras ar to, ka izceļas ar apcerīgu noskaņojumu. Tāpat tā piedāvā personalizētu spēlēšanu pirmām kārtām jau sev un arī citiem par prieku.» Viņš stāsta, ka kokles spēli var sākt apgūt jau no trīs gadu vecuma, bet Folkloras skolā interesenti ir vecumā no padsmit līdz pat 60+ gadiem. «Intelektuāli aktīvi cilvēki grib zināt savas latviskās saknes, un viņu ir daudz,» V. Muktupāvels komentē.
Viņš atklāj, ka pats kokles spēlēšanai pievērsās, jo tā saistījusies ar latvietību. Muzikologs teic, ka, lai arī uz kokles var spēlēt gan džezu, gan roku, arī mūsdienās instruments tomēr saistās ar latviskumu, un viņš novērojis, ka cilvēki alkst uzzināt par latviešu tradicionālo mūziku un tās vēsturi.
Folkloras skolas sesijām iespējams pieteikties, rakstot LNKC folkloras nozares ekspertei Gitai Lancerei uz e-pastu [email protected]. Folkloras skolas absolventi saņems arī apliecību par kursu programmas sekmīgu apguvi.