«Galvenie nosacījumi ir tādi: ja valdība aizdevējiem iesniedz Citadeles un Parex nākotnes stratēģijas plānu, tad var runāt par ievērojamas [finanšu sektora stabilizācijas] daļas atbrīvošanu,» Dienai arī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība). Šajā jautājumā runa esot tikai «par Citadeles un Parex likteni», ne par trešās valsts bankas - Hipotēku banka - nākotni.
Jautāta, vai tas nozīmētu to, ka valstij abas bankas nākamgad būtu jāpārdod, I. Viņķele noteica: «Tā kā sarunās ar aizdevējiem ceturtdien nepiedalījos, nezinu, vai bankas būtu jāpārdod tūlīt. Es gan to stipri apšaubu, kas ir mans personīgais viedoklis.» Vaicāta, kam tieši varētu izmantot naudu, kas atbrīvotos no finanšu sektora stabilizācijas spilvena, I. Viņķele konkrētas lietas neminēja. Viņa norādīja, ka to nevarot pateikt, jo resursi tiktu novirzīti budžetā vispārējo izdevumu segšanai.
Kā zināms, politiķi ik pa laikam rosinājuši izmantot finanšu sektora stabilizācijas rezervei paredzēto naudu. Piemēram, viens no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderiem Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka šo naudu vajadzētu novirzīt ekonomikas sildīšanai. Šo ideju ZZS līderi pauda pagājušajā nedēļā tikšanās laikā ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem.
Viņi patlaban uzturas Latvijā kārtējā pārskata misijā, kuras laikā jautājums par turpmāko valsts rīcību ar tai piederošajām bankām ir viens no būtiskākajiem. Kā zināms, Parex un Citadeles pārdošanas stratēģijas valdība aiz slēgtām durvīm vētī jau kādu laiku, taču konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti. Šonedēļ valdība lēma pārveidot Hipotēku banku, sadalot attīstības daļu un komercdaļu. Uz attīstības daļas pamata iecerēts veidot attīstības banku, bet rīcība ar komercdaļu vēl nav zināma.