Jau publiski izskanējis, ka viņi turpināšot strādāt, tikai citās iestādēs un amatos. Izrādās, pateicoties pēdējo gadu algu samazinājumiem un iekšlietu dienestu izdienas pensiju sistēmas īpatnībām, pieredzējuši tās darbinieki šobrīd pensijā var saņemt tikpat daudz, cik par aktīvu dienestu.
Pensijas kā algas
«Izdienas pensiju rēķina par pēdējiem pieciem gadiem, un jāņem vērā, ka cilvēki rēķina līdzi. Tagad iet uz beigām treknie gadi, un cilvēki skatās, ka nav iespēju vairāk nopelnīt, bet pensija turpmāk tikai samazināsies, tāpēc vien iet prom,» skaidro A. Lieljuksis. «Godīgi teikšu - es saskatu ļoti lielu netaisnību tajā, ka algas pieaug tiesnešiem un prokuroriem, bet policistiem paliek tur, kur ir, jo sākums visām lietām ir policija,» viņš sūrojas.
Jau februārī raidījums Nekā personīga ziņoja, ka jaunveidojamā Ostas policijā piedāvājot lielākas algas, varētu tikt pārvilināti vairāki vadoši VP darbinieki, izskanēja arī V. Voina vārds. Pats atlūgumu iesniegušais VP priekšnieks gan uzsver, ka atbalstījis Ostas policijas izveidi esot, bet ne jau tāpēc, ka uzreiz būtu plānojis kļūt par tās vadītāju.
Viņš gan atzīst, ka daļa iemesla, kādēļ pāriet uz Ostas policiju, esot materiālie apsvērumi, bet tie neesot bijuši noteicošie. Gribot pamēģināt ko citu, kamēr vēl vecums atļauj, turklāt apsverot darbību sabiedriskās organizācijās, kas pašreizējā amata dēļ viņam nav atļauts. «Tas nav viegls lēmums, jo daudzus gadus esmu sistēmā bijis, bet nu tas ir pieņemts,» teica V. Voins. Nekādu politisku iemeslu viņa aiziešanai neesot. Viņš norāda, ka ir grūti komentēt, vai vadošu policijas darbinieku priekšlaikus pensionēšanās nekļūst par tendenci, tomēr atzīst, ka «fakts ir tāds, ka atsevišķu kategoriju darbiniekiem, kad samazinājās atalgojums, iespējamā pensija ļoti strauji tuvojās vai pat sasniedza algas līmeni».
Providus pētniece Ilona Kronberga savukārt neuzskata, ka pieredzējušo policijas darbinieku pensionēšanās noteikti vērtējama kā kaut kas slikts. «Piemēram, Igaunijā vadošos amatos ir jauni, enerģiski cilvēki, ar svešvalodu zināšanām un izglītību, kas iegūta Eiropā. Iespējams, kopsummā aiziešanas rezultāti būs pozitīvi, bet par to varēsim spriest apmēram pēc gada,» neizslēdz pētniece. Arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) norāda, ka «katra profesionāļa aiziešana ir zaudējums. Bet katrā tādā gadījumā tā ir arī iespēja kādam citam profesionālim pakāpties pa karjeras kāpnēm».
Voinu vērtē pozitīvi
Bijušais Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrP) vadītājs Aloizs Blonskis uzskata, ka V. Voina aiziešana no VP vadītāja amata ir bēdīgs notikums. «Lietas daudz maz sakārtoja, un gāja viss uz priekšu. Bet nu dzīve ir dzīve, un vairākums saprot, ka ir iespējams saņemt lielāku algu citur un papildus vēl pensiju,» viņš prāto. «Ostas policijas priekšnieks jau policijas priekšnieks ir nosacīti. Domāju, nevienā normālā valstī tāda Ostas policijas priekšnieka nav, tāpēc, ka policija ir viena,» atceras A. Blonskis.
Arī I. Kronberga skaidroja, ka, kaut gan «neviens nav neaizstājams», V. Voins esot bijis visai progresīvs VP vadītājs: «Viņa vadības laikā ir veiktas sāpīgas, bet pamatotas un nepieciešamas strukturālās reformas.»