«Mums nav nekāda attaisnojuma. Mēs nenoturējām to līmeni, kādu no mums gaidīja,» lakonisks pēc otrā zaudējuma divās spēlēs bija spāņu galvenais treneris Visente del Boske, kurš atteicās uzreiz spriest par savu nākotni izlasē, solot to apspriest vēlāk.
Spānija nebija vienkārši čempione. Viņi bija kas vairāk - komanda, kas sešus gadus pēc kārtas triumfēja visos nozīmīgākajos izlašu turnīros, labojot vairākus rekordus un uzstādot latiņu nebijušā augstumā. Viņu valdīšanas ēra sākās 2008. gadā ar triumfu Eiropas čempionātā. 2010. gadā DĀR viņi izcīnīja Pasaules kausu, bet 2012. gadā atkal palika nepārspēti Vecās pasaules čempionātā. Viņu neitralizēšanai tika izmēģināti daudzi un dažādi ieroči, bet nekas no tā nelīdzēja. Čīle viņus uzveica ar pašu spāņu trikiem.
Čīles veidotais presings bija paraugdemonstrējums. Kolīdz kāds spāņu futbolists uz mirkli apstājās ar bumbu, tā uzreiz nonāca divu trīs un pat vairāk pretinieku ielenkumā. Čīles aizsargi spēlē pieticīgos klubos, taču ar kolektīviem pūliņiem viņi regulāri ieveda Spānijas uzbrukumu strupceļā. Līdz pretinieku soda laukumam spāņi vēl «bumbojās», bet tālāk - ne.
Varbūt tāpēc, ka spēlēšana ar bumbu spāņiem šajā ērā kļuvusi par tik lielu ieradumu, ka uzbrukt - aizmirsās. «Domāju, ka mēs nespējām nosargāt tādu pašu pārliecību un izsalkuma sajūtu. Iepriekšējie panākumi un laime ir pagātnē, un mēs to nespējām saglabāt,» pēc zaudējuma atzina eksčempionu balsta pussargs Šavi Alonso.
Starp citu, viņš bija vienīgais no Spānijas izlases futbolistiem, kurš pats atzina ēras beigas. «Laiki mainās. Ēras beidzas ar zaudējumiem... un šī bija sāpīga sakāve.» Citi Spānijas futbolisti gan noliedza viņu ēras beigas. Serhio Ramoss to noliedza, uzsverot šīs pašas komandas iepriekšējos panākumus, kurus nevajadzētu aizmirst, bet Pedro Rodrigess vienkārši tic gaišākai nākotnei un tam, ka Spānija atgriezīsies futbola tronī.
Spēlei bija daudz interesantu zemtekstu. Spāņiem šī bija pirmā spēle leģendārajā Maracana stadionā, kurā, starp citu, notiks arī PK fināls. Viņi droši vien cerēja vēlreiz šovasar te uzspēlēt, bet nebūs lemts. 1989. gadā šajā pašā stadionā bija zīmīga spēle čīliešiem. Viņu vārtsargs tajā mačā ar cimdā paslēptu žileti sagrieza sev seju, pārliecinot galveno tiesnesi, ka viņš cietis no fanu mestajām petardēm. Spēle tika atcelta, kad rezultāts bija 1:0 brazīliešu labā, bet vēlāk, izpētot foto un video ierakstus, atklājās čīliešu vārtsarga Roberto Rohas krāpšanās, un viņam piesprieda mūža diskvalifikāciju. Iespējams, tieši tāpēc čīliešu fani pirms spēles ar Spāniju lauzās stadionā pat bez biļetēm, izraisot preses centra sienu sabrukšanu.