Jāpiekrīt aizsargam Denisam Ivanovam, kurš spēlē ar Igauniju pirmo reizi bija kapteinis: «Labi nospēlējām aizsardzībā, neielaidām vārtus, taču uzbrukumā bijām vājāki. Protams, pietrūka pamatsastāva spēlētāju, taču nav iemesla ko pārmest debitantiem. Viņi mūsu spēli neizjauca.»
Debitēja centra pussargs Artis Lazdiņš, uzbrucēji Oļegs Malašenoks un Deniss Rakels. Otrā un trešā spēle bija uzbrucējam Artūram Karašauskam. Šķiet, tieši viņš vislabāk izmantoja iespēju sevi apliecināt. Devies laukumā uz maiņu, piedeva asumu uzbrukumā.
Iepriekšējā Pasaules kausa kvalifikācijā Latvija 10 spēlēs guva 18 vārtu. Liels bija pussargu pienesums - 10 vārtu. Šoreiz no ierasto pussargu pulka nebija vien Andreja Rubina un Aleksandra Cauņas, taču vidējās līnijas jauda krietni apsīka. Praktiski neizdevās nogādāt bumbu uzbrucējiem vārtu gūšanas pozīcijās. Arī pašiem uzbrucējiem nebija pa zobam tās sev izkārtot. Protams, nevarēja neietekmēt izmaiņas starta sastāvā un arī maiņas, jo labu sapratni laukumā nevar iegūt dažās spēlēs.
Galvenais treneris Aleksandrs Starkovs secināja: «Lietuvai plaisa starp pamatsastāvu un rezervistiem ir mazāka nekā mums.» Pamatsastāva vīriem konkurentu elpa pakausī lieti noderētu. Piemērs ir centra aizsargs Pāvels Mihadjuks, taču gaidām vēl!