Laika ziņas
Šodien
Migla

Iet kājām, dzīvot ar azartu

Par bezdarbību Tālivaldis Aristovs nav sūdzējies nekad - arī pēc aiziešanas pensijā 2009. gadā. Aktīvi un piesātināti bijuši arī daudzie darba gadi, kas veltīti enerģētikas nozarei. Pēc vidusskolas beigšanas Tālivaldis apsvēris iespēju studēt fiziku un matemātiku, tomēr izvēlējies kļūt par elektrisko sistēmu un tīklu inženieri. Tagad atskatoties izvēle šķiet pareiza, jo Tālivaldis darbu nekad nav meklējis. Studiju laikā viņš gājis praksē Latvenergo uzņēmumā Augstsprieguma tīkls, kur pēc studiju beigšanas uzaicināts strādāt un palicis ilgus gadus.

Tālivaldis dalās pārdomās: «Ja es būtu aizgājis uz «fizmatiem», mana dzīve tagad noteikti būtu pavisam citāda. Negāju tikai tāpēc, ka baidījos kļūt par skolotāju.» Taču nevar aizbēgt no tā, kas lemts - nu jau 14 gadu Tālivaldis strādā par pasniedzēju Rīgas Tehniskajā universitātē. Šajā darbā gandarījumu sniedz iespēja dalīties savās zināšanās un ilgus gadus krātajā pieredzē. Tāpat Tālivaldim Aristovam prieku sagādā darbs ar jauniem cilvēkiem.

Dara tāpēc, ka var

Jau no agras jaunības Tālivalža kaislība ir sports. Bērnībā lauku skolā Bebrenē esot darīts viss - viņš aizrāvies ar vieglatlētiku, slēpošanu, šaušanu, svarcelšanu. Tagad gan viņam tuvākais sporta veids esot volejbols. Pagājušajā gadā Tālivalža volejbola komanda no Eiropas III Veterānu sporta spēlēm Nicā pārveda bronzas medaļu vecuma grupā «65+». Sportiskais kungs gan ir pieticīgs un savus nopelnus komandā neizceļ: «Esmu profesionāls amatieris jeb diletants. Mans uzdevums komandā ir būt dzīvam un veselam.» Nākamā gada aprīlī sporta veterāni par medaļām cīnīsies otrā pasaules malā - Jaunzēlandē, Oklendā.

Otrs aktīvā seniora iecienītais sporta veids ir skriešana. Viņš stāsta, ka pēc 50 gadu vecuma «notipinājis» divus pilnus maratonus. Piedalījies arī citos interesantos sporta pasākumos, tādos kā Somijas skrējiens Suomi juoksee 1999. gadā, kur astoņas dienas pēc kārtas skrējis pusmaratona distanci.

Lai arī mājās krājas medaļas no dažādiem sporta pasākumiem, galvenā motivācija dalībai sporta sacensībās esot azarts. «Iespējams, tā ir vienkārši iedomība,» pasmaida Tālivaldis un piebilst: «Es to daru tāpēc, ka varu.»

Senioram svarīga ir arī socializēšanās un laba laika pavadīšana - savu volejbola komandu Tālivaldis dēvē par draugu klubiņu. Vēl sportiskais kungs piebilst, ka neesot jau nemaz tik pareizs un veselīgs - dažreiz patīkot arī iedzert kausu alus un atpūsties ar draugiem.

Kājām līdz pasaules malai

2012. gada septembrī Tālivaldis izaicināja sevi, dodoties aptuveni 800 kilometru garajā Svētā Jēkaba ceļā. Visā pasaulē slavenais svētceļotāju maršruts ved caur Spānijas ziemeļiem uz Svētā Jēkaba atdusas vietu Santjago de Kompostelas pilsētā.

Spānija, tās kultūra un virtuve Tālivaldi saistījusi jau sen. Viņš smaidot atceras, kā radusies ideja par šo fiziski un garīgi smago avantūru: «Reiz abi ar draugu spriedām, ka agrāk dižie cilvēki visur gāja kājām un ka tas jāpamēģina arī mums. Sākumā pat apsvērām iespēju iet kājām uz Romu. Taču pēc grāmatas Kādu laiku būšu prom izlasīšanas nodomāju - ja šis vārgulis to var, kāpēc gan es to nevarētu? Abi ar draugu jutāmies pārgājienam fiziski gatavi. Mums nevienam nekas nebija jāpierāda. Gājām pēc kartes un nesteidzāmies - daži labi ceļotāji, kas aizskrēja milzīgā tempā, sabeidza sev kājas un pēc tam mēs viņus apsteidzām.»

Tālivaldis stāsta, ka maršruts bijis izrēķināts 34 dienām, taču abi vīri to bez īpašām grūtībām nogājuši 33 dienās. Viņš rāda svētceļnieka pasi, kas pilna ar krāsainiem zīmodziņiem no svētceļojuma kontrolpunktiem. Taču ar šo Tālivaldim nepietika - viņš devās vēl aptuveni 100 kilometru tālāk, no svētceļojuma galapunkta līdz pat Finisteres ragam, ko romieši uzskatīja par pasaules galu. Šo posmu viņš mēroja vienatnē, piedzīvojot pavisam dīvainas sajūtas un jocīgas domas. Tālivaldis uzskata - lai arī ceļā satiec citus svētceļotājus, vienam doties tik ilgā pārgājienā nav ieteicams, lai nesāktu «dzirdēt balsis».

Pa tūristu nemītām takām

Par iespēju ceļot Tālivaldis pateicas savam ilggadējam darbam valsts uzņēmumā. Lielāko daļu savu iekrājumu viņš iegulda ceļojumos un tic, ka vairums senioru gribētu ceļot, taču ne visiem ir šādas iespējas. Tiesa, ne visi izvēlētos tik eksotiskus un pat ekstrēmus galamērķus. Pagājušajā gadā Tālivaldis kopā ar tūrisma aģentūru Impro apmeklēja Jemenu. Līdzi braukusi arī sieva Ilona, kura sākumā bija norūpējusies par drošību šajā Arābijas pussalas valstī, taču beigās bijusi ļoti apmierināta ar ceļojumu.

Uztraukumam bija pamats, jo nepilnu mēnesi pēc ceļojuma Jemenā sākās karadarbība. Tomēr ceļotāji jutušies gana droši, jo grupu pavadījis vietējais personāls un apsardze. Ceļojumā apmeklēta ne tikai Jemenas galvaspilsēta Sana, kas pastāvēja jau Bībeles laikos, bet arī unikālā Sokotras sala Indijas okeānā. Tālivaldis stāsta, ka visi Sanā un Sokotras salā satiktie cilvēki bijuši ļoti sirsnīgi, tāpēc jo sāpīgāk apzināties, ka tagad viņi piedzīvo kara šausmas.

Īsti miera nav

Tālivaldis spēj novērtēt unikālas vietas ar krasi atšķirīgām kultūrām, kur cilvēki vēl arvien dzīvo pēc citām paražām. Piemēram, Sokotras salā ceļotāji dzīvojuši teltīs kopā ar vietējiem iedzīvotājiem. Jemena ir tūrisma industrijas neapgūta zeme, kur vēl valda cilšu sistēma. Arī man, pētot Jemenas fotoattēlus - arhitektūru, dabu, cilvēku tērpus, sajūsmā aizraujas elpa. Tas nelīdzinās nekam, ko esam pieraduši redzēt Eiropā vai pat televīzijā - tā ir cita pasaule, par ko vairumam no mums nav ne jausmas.

Jautāts par nākotnes ceļojumu plāniem, Tālivaldis Aristovs atklāj, ka vēsturiskas intereses dēļ gribētu aizbraukt uz Irānu. Viņu nevilina populāri tūrisma galamērķi, arī uz Indiju un Ēģipti viņš dažādu apsvērumu dēļ negribētu braukt. Taču arī bez ceļojumiem dzīve ir gana aktīva - cieši saplānotajā dienas kārtībā jāatrod laiks gan lekciju pasniegšanai, gan volejbola treniņiem, gan mazmeitiņas pieskatīšanai. Tālivaldis teic: «Īsti miera nav, vienmēr kaut kas jādara. Un tas ir labi.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Tālivaldis Aristovs

Dzimis 1946. gada 19. februārī Bebrenē
1964. gadā pabeidzis Bebrenes vidusskolu
1969. gadā ieguvis inženiera grādu Rīgas Politehniskā institūta Elektrisko tīklu un sistēmu specialitātē
1969. gadā sācis strādāt Latvenergo uzņēmumā Augstsprieguma tīkls
2001. gadā aizstāvējis maģistra darbu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) enerģētikā un elektrotehnikā
No 2002. gada RTU lektors
Pensionārs kopš 2009. gada
Sieva Ilona, bērni Valters, Laura un Reinis, mazmeita Grieta

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Apziņa nekad nemirst

Dvēseles pārdzimšana galu galā varētu būt realitāte, nevis tikai reliģiju propagandēts mīts cilvēku mierināšanai.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?