«Anekdošu igauņu» pieminēšana šķiet nepiemērota, raksturojot ne tikai šo skolu, bet arī Igaunijas izglītības sistēmu kopumā. Atspērušies no tā paša padomju izglītības sistēmas punkta, no kura Latvija, ziemeļu kaimiņi spējuši uzlēkt augstāk - starptautiskie salīdzinošie pētījumi uzrāda vērā ņemamus Igaunijas izglītības sistēmas sasniegumus.
Atšķirīgas skolas
Nereti valstu izglītības sistēmu salīdzināšanai izmanto salīdzinošo pētījumu PISA, kas mēra dažādu valstu pamatskolēnu sasniegumus lasītprasmē, matemātikā un dabaszinībās. Igaunijas rezultāti visās pētījuma sadaļās bija labāki nekā Latvijai, turklāt dabaszinātnēs igauņi ir otrie Eiropā, atpaliekot tikai no Somijas, kas atzīta par vienu no pasaulē labākajām izglītības sistēmām. Papētot Igaunijas izglītības sistēmu, var secināt, ka no kaimiņa igauņi ir daudz mācījušies. Somijas ietekme jūtama gan pārmaiņās skolotāju sagatavošanas sistēmā, gan mācību saturā, gan plānotajās strukturālajās pārmaiņās, gan izglītības politikas veidotāju un pašu skolu izpratnē par izglītības mērķiem. Arī paši igauņi atzīst, ka spēcīgais kaimiņš ir palīdzējis gan līdzšinējā izglītības sistēmas attīstībā, gan turpmāko mērķu izvirzīšanā, jo arī igauņi gribot sasniegt tādu bērnos centrētas un vienlīdzīgas izglītības sistēmu kā Somijā.
Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Ārējās vērtēšanas departamenta padomniece Maie Kitsinga stāsta, ka nu arī Igaunijas pašvaldības piešķīrušas naudu, lai ieviestu dažādas atbalsta programmas skolēniem ar zemākiem mācību sasniegumiem. Arī kopumā skolu sistēma esot gana vienlīdzīga - pētījumos labus rezultātus parādījušas gan prestižās lielo pilsētu skolas, gan krietni mazākas lauku skolas.
Diena Igaunijā apmeklēja divas pilnīgi atšķirīgas skolas, tomēr ļoti labus rezultātus pētījumos uzrādījusi gan viena, gan otra. Tallinas reālskola ir viena no prestižākajām galvaspilsētas mācību iestādēm. 1881. gadā celtajā ēkā, kas saistīta ar neatkarības atgūšanas procesiem, gluži vai jaušama senatnīguma un pamatīguma elpa. Skolā mācās vairāk nekā 1000 skolēnu, un, lai tajā iekļūtu, bērniem ir jāiztur konkurss, piemēram, par iekļūšanu 10. klasē cīnoties trīs pretendenti uz vienu vietu. Savukārt Kostiveres pamatskola atrodas apmēram 20 kilometru brauciena attālumā no Tallinas, vietā, kas atgādina mazizmēra Mārupi. Pamatskolā mācās tikai 86 skolēni, bet skolotāji pieļauj, ka vismaz tuvāko triju četru gadu laikā skola netiks slēgta, jo skolēnu skaits varētu pieaugt. Skolas ģeogrāfiskā atrašanās vieta neliekot tai konkurēt par skolēniem ar citām skolām, tomēr mazā skoliņa gribot ne tikai parādīt, bet arī pierādīt, ka «mēs esam labi». Pēc Kostiveres pamatskolas direktora Vaido Nīnesalu domām, skolai svarīgi panākt, lai skolēni jebkurā priekšmetā kaut ko atklāj paši. «Mēs to neesam sasnieguši, bet virzāmies uz to,» saka V. Nīnesalu.
Palīdz eksāmeni
Labie rezultāti pētījumos pārsteiguši arī igauņus pašus. M. Kitsinga ir vienisprātis ar skolu pārstāvjiem, ka viens no galvenajiem Igaunijas izglītības sistēmas labo sasniegumu iemesliem ir vēsturiskās tradīcijas un izglītības nozīmīgā loma igauņu vecāku skatījumā. Otrs iemesls ir decentralizētā skolu sistēma - gluži kā Latvijā skolas lielākoties pieder pašvaldībām un tās ir salīdzinoši autonomas. Taču no M. Kitsingas teiktā izriet, ka kvalitātes atslēga slēpjas brīvības izmantošanā. Proti, valsts nosaka gana vispārīgas izglītības vadlīnijas, bet pašām skolām ir jāizstrādā detalizētas mācību programmas. Tām skolām, kuras pētījumos uzrāda ļoti labus rezultātus, ir arī ļoti labi izstrādātas programmas. Tallinas reālskolas attīstības vadītāja Jāna Rohta uzsver, ka labos rezultātus palīdz sasniegt arī eksāmenu saturs - ja skolotāji grib, lai viņu skolēniem ir labi rezultāti eksāmenos, vairs nevarot iztikt tikai ar faktu mācīšanu. Mūsdienās eksāmenu saturs pārbaudot skolēnu spēju domāt kritiski un lietot iegūtās zināšanas, kas maina akcentus arī mācībās. Tāpat, pēc J. Rohtas domām, savu artavu labajos rezultātos devusi prasība pēc skolu pašvērtējuma un attīstības plānu rakstīšanas - tie visiem esot jāiesniedz IZM.
Savukārt īpaši labos igauņu rezultātus dabaszinātnēs varot izskaidrot arī ar to, ka tieši šajā jomā skolām ir iespēja iesaistīties dažādos projektos. Skolu vidū ļoti populārs projekts ir «mācīšanās ārā», kad mēnesi, no marta līdz aprīlim, skolēniem ir dažādas aktivitātes saistībā ar dabas pētniecību, stāsta Igaunijas IZM valsts sekretāra vietnieks vispārējās un profesionālās izglītības jautājumos Kalle Kitiss. Tieši dabaszinātnēs skolu rezultāti esot visvienlīdzīgākie.
Tomēr pašu skolu pārstāvju un vecāku teiktais liecina, ka visas Igaunijas skolas par vienlīdz kvalitatīvām dēvēt nevarot, jo prestižās skolas citām esot vismaz dažus soļus priekšā. Tajās skolēnu vidū valda uzskats, ka mācīties ir forši, un uzliktas augstākas prasības arī skolotājiem. Viņi ne tikai māca savu priekšmetu, bet ir arī lielas personības, atzīst Tallinas reālskolas divpadsmitās klases skolnieces Helēna un Merilina Līsas.
Gaidāmas pārmaiņas
No vienas puses, PISA pētījuma rezultāts ir patīkams pārsteigums, bet no otras - pastāv iespēja, ka vairs netiks pievērsta pietiekami liela uzmanība svarīgām problēmām, piemēram, bērnu labklājībai, daudzpusīgai attīstībai, uzsver Tallinas Universitātes asociētā profesore Tīu Kūrme. Viņa skaidro, ka PISA ir tikai viena izglītības puse, kas saistīta ar zināšanām un prasmēm, bet ir arī citas tikpat svarīgas izglītības sastāvdaļas, un tās ir saistītas ar cilvēku humanitāti, piemēram, ētika, vērtības, sociālās spējas, kas tagad paliek otrajā plānā, taču arī būtu jāiekļauj skolās.
Par pārmaiņām domājot daudzas skolas. Piemēram, Tallinas reālskolā sākta jauna prakse dalīties ar stundu ierakstiem internetā. Pašlaik esot ierakstītas un internetā ievietotas vairākas mācību stundas, ko brīvi var izmantot arī citas skolas. Pati reālskola plāno izmantot citu skolu stundu ierakstus. Lai veicinātu jauno tehnoloģiju ienākšanu skolā, reālskolas informātikas skolotāja apmāca citus skolotājus to izmantošanā. Skolā izmanto mācīšanās vidi moodle, kas ļauj dalīties ar materiāliem un pildīt dažādus uzdevumus interneta vidē.
Reformas notiek arī valsts līmenī. Piemēram, no rudens Igaunijas vidusskolās tikšot ieviests jauns mācību modelis - papildus obligātajiem priekšmetiem izvēlētajā mācību virzienā skolēni paši varēs izvēlēties kursus, kurus apgūt, līdzīgi kā tas notiek universitātē. Tādējādi skolēni savu mācību programmu varēs veidot arī paši.