Igaunijai šis ir ļoti svarīgs gads - mūsu kaimiņi pievienojas attīstīto valstu klubam OECD, un jau sagaidīts galīgais «jā» eiro ieviešanai. Daudzi rādītāji jau ilgus gadus liecina, ka Igaunijā situācija ir labāka nekā kaimiņiem. Piemēram, vērtējot pēc ekonomiskās brīvības indeksa, Igaunija šogad ir 16., Lietuva 29. un Latvija - 50. vietā. Priecājoties par kaimiņiem, jāvaicā: kur slēpjas viņu veiksmes atslēga? Svarīgs panākumu faktors ir ģeogrāfiskā, vēsturiskā un kulturālā tuvība Somijai. Bet vai tikai?
Igaunijai ir skaidrs redzējums par to, ko tā vēlas sasniegt. Jau iestājoties ES 2004. gadā, Igaunijas valdība deklarēja, ka pievienosies eiro pēc iespējas agrāk. 2009. gada vasarā pēc augstās inflācijas posma tika noteikts tuvs eiro mērķa datums - 2011. gada 1. janvāris. Latvijā vīzija par dalību eirozonā ilgi nebija pietiekami skaidra. Cerams, ka politisko partiju pirmsvēlēšanu programmās varēs viegli ieraudzīt, kādi soļi balstīs vienotās valūtas ieviešanu pašlaik apstiprinātajā mērķa datumā - 2014. gada 1. janvārī.
Lai gan pašlaik vairākās eirozonas valstīs pastāv budžeta jeb pārāk lielu izdevumu un parāda problēmas, ES līderi jau pauduši aktīvu nostāju budžeta disciplīnas stiprināšanā, kas dos atbalstu eiro un būs arī pašu dalībvalstu izaugsmes interesēs. Igauņu rīcība ir tālredzīga, turklāt klubā Igaunija ienāks ar tādu budžeta politikas pieredzi, kas ir labs paraugs sistēmai kopumā.
Kā Igaunijas sasniegumu biežāk min eiro ieviešanas tuvumu, taču arī dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā OECD veicinās turpmāko Igaunijas ekonomikas attīstību. Tas ir ekskluzīvs valstu sadarbības forums, kas apvieno ekonomiski attīstītākās pasaules valstis, tostarp ASV un Japānu. Dalība šajā organizācijā ir ne tikai prestiža, bet dod arī praktisku labumu, ļaujot izmantot šo forumu ideju apmaiņai. Latvijas centieni šajā virzienā nav bijuši pietiekami enerģiski, un 2007. gadā mēs nākamo kandidātvalstu sarakstā netikām iekļauti.
Nākamais punkts ir saimnieciskums. Lai gan visas trīs Baltijas valstis vienlaikus atguva neatkarību, visām bija līdzīga ekonomikas struktūra, visas ir mazas un atvērtas, visas vienlaikus pievienojās ES un visas piedzīvoja pārkaršanu un krīzi, Igaunija spēja efektīvāk pārvarēt grūtības un nenovirzījās no nospraustajiem mērķiem. Igaunija prātīgi rīkojās ar valsts finansēm, labajos gados veidojot rezerves nebaltai dienai. Arī Igaunijas nodokļu politika ir pārskatāmāka, ar vienotu ienākumu nodokli gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kas būtiski atvieglo dzīvi uzņēmumiem un investoriem.
Iespējams, ka igauņu modernā nodokļu sistēma ir tik efektīva arī tāpēc, ka Igaunija draudzējas ar augstajām tehnoloģijām un ir sasniegusi ļoti augstu līmeni e-valdības īstenošanā. Iedzīvotāji un uzņēmumi var ne tikai elektroniski maksāt nodokļus, bet arī daudzu citu jautājumu risināšanai pietiek ar pāris datorpeles klikšķiem. Arī šī jautājuma sekmīgāku risināšanu Latvijā tuvākajā nākotnē lielā mērā izšķirs politiskā griba.
Igaunija ir ātri sapratusi, ka mazai valstij ar ierobežotiem resursiem ir kritiski svarīga liberāla ekonomiskā politika, atvērtība un iekļaušanās pasaulē. Veiksmīga nodokļu sistēmas sakārtošana, ārvalstu investīciju piesaiste un prātīga rīkošanās ar valsts finansēm sekmē Igaunijas virzīšanos uz nospraustajiem mērķiem.