Intervija ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu pārsteidz. Pārsteidz ar necaursitamu konsekvenci. Lūk, tas ir Igaunijas tēls. Paklausoties mierpilno Igaunijas prezidenta čalošanu, sāk rasties aizdomas - vai tāda Igaunija vispār eksistē. Visur krīze, visur problēmas, visur depresija, recesija, krahs. Tikai ne Igaunijā. Igaunijā viss ir kārtībā. ASV, Vācija, Francija, Krievija, Ķīna nezina, kas rīt notiks. Tikai Igaunija zina. Obama, Merkele, Sarkozī, Putins - nezina. Bet Ilvess zina - viss būs kārtībā. Nav brīnums, ka pasaulē, pat nezinot, kur tā īsti atrodas, šāda Igaunija tiek uztverta kā mazs, jauks brīnums - neticams izņēmums lietu dabā.
Fundamentālais optimists Ilvess atļaujas koķeti pavilkt uz zoba latviešus. Par pesimismu. Ko lai saka? Optimismu nevairo starptautiskās kredītsaistības, kuru nav Igaunijai. Nav mums tādas brālīgās Somijas, kāda ir Igaunijai. Ir vēl šādi tādi trūkumi, salīdzinot ar Igaunijas supervalsti. Bet pats galvenais - nav mums tāda izkopta Latvijas tēla, kāds ir Igaunijai. Protams, mūsu paškritika, mūsu skarbums pašiem pret savu valsti ir otra galējība tai pašslavināšanās politikai, ar kuru Igaunija sekmīgi nodarbojas jau daudzus gadus. Tomēr, lai intervija ar Igaunijas prezidentu neiedzītu caurmēra latvieti galīgā depresijā par to, ka «viņiem ir tā, bet mums nav», jāteic, ka igauņiem ir noveicies ar politiķiem - savas valsts tēla veidotājiem.