A. Judins norādīja, ka par šo konkrēto lietu komentārus sniegt nevarot, bet atzina, ka tieši nepieciešamība ievērot juridiski korektu formulu, lietas iztiesājot vairākās instancēs, rada to, ka galīgie spriedumi jāgaida tik ilgi. «Tas ir objektīvi un negribu to kritizēt, jo pareizi, ka ir vairākas instances, bet, ja, piemēram, tiek iesniegta apelācija, pēc tam kasācija, kasācijas sūdzība tiek atzīta par pamatotu un lieta atkal jāizskata iepriekšējā instancē, pret kuras lēmumu atkal var iesniegt kasāciju, šis process var vilkties ļoti ilgi,» viņš skaidroja. Pētnieks paskaidroja, ka ikvienam tiesnesim ir darba kalendārs, kas var būt ļoti pieblīvēts. «Ja izskatīšanai nepieciešamas trīs dienas, tās tiek atrastas, bet vienā no tām kāda no pusēm neierodas, jāmeklē tās vietā cita diena, kas var būt arī, piemēram, pēc pieciem mēnešiem,» klāstīja pētnieks.
Savukārt TM Dienai skaidroja, ka nav termiņu, cik ilgā laikā šādas prasības jāizskata. Katras prasības izskatīšanas ilgumu var ietekmēt individuāli faktori, kā sēžu pārcelšana, prasības pēc papildus informācijas, arī lietu pārsūtīšana starp dažādām instancēm. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) gan atzina, ka tik ilgstoša tiesāšanās neesot normāla.