Biennāles saturu veido divas galvenās daļas - valstu nacionālās ekspozīcijas un biennāles pieaicināta kuratora veidotā starptautiskā izstāde. Paralēli Venēcijas muzejos, galerijās un izstāžu telpās notiek vairāki desmiti satelītpasākumu.
Šogad starptautisko izstādi veidoja šveiciešu mākslas zinātniece, kritiķe un kuratore Bīče Kurigere. Viņa ir mākslas žurnāla Parkett galvenā redaktore, Cīrihes Kunsthaus kuratore, Lielbritānijas muzeju tīkla Tate žurnāla Tate etc. direktore. Bīče Kurigere savu izstādi Venēcijā nosaukusi ILLUMInations/ILUMInācijas. Tajā ir pārstāvēti 82 mākslinieki no visas pasaules, to vidū 26 gadus vecais lietuvietis Gintars Didžiapetris. «Biennāles lielākā pievilcība ir iespēja ieraudzīt jaunu un vēl nepazīstamu autoru darbus,» pārliecināta Bīče Kurigere. «Es atceros, kā pirmo reizi Venēcijas biennālē ieraudzīju Tomasa Hiršhorna instalāciju: viņš bija pārvērtis izstāžu telpu par starptautisko lidostu. Tas bija izcili! Viņš toreiz vairs nebija tik jauns, taču tas bija viņa karjeras sākums. Biennāles būtība ir dot jauniem māksliniekiem iespēju parādīt sevi.»
Bīčes Kurigeres izstādi biennālē atklāj un ieskandina trīs Venēcijas gleznotāja Džakopo Tintoreto (1518-1594) gleznas no Akadēmijas galerijas krājuma. «Daudzi šo ideju uztvēra negatīvi,» saka Bīče Kurigere. «Taču vēstures klātbūtne Venēcijā ir ļoti spēcīga, un izslēgt vecmeistaru darbus no biennāles programmas ir dīvaini - tā ir kaut kāda freidistiska izspiešana,» uzskata kuratore. Turklāt pats izstādes nosaukums raisa daudzas kultūrvēsturiskas asociācijas - franču dzejnieka Artura Rembo poētiskās Iluminācijas un vācu filozofa Valtera Benjamina rakstu krājums Iluminācijas, Viduslaiku manuskripti un Persijas XII gadsimta filozofija.
Gaisma un apgaismība, krāsa un intelekta spilgtums, mākslinieciskas un cilvēciskas kopienas veidošana - izstāde ILLUMInations reflektēs par šīm tēmām. Ekspozīcijā gaismu izstaros daudzi slaveni vārdi - Pēters Fišli un Dāvids Veiss, Mārtins Krīds, Zigmārs Po lke, Filips Parreno, Pipiloti Rista, Sindija Šērmena, Rebeka Vorena un citi.
Sestdien, 4. jūnijā, biennālē tiks pasniegtas balvas labākajiem māksliniekiem un paviljoniem. Laureātus noteiks žūrijas balsojums. Jau zināms, ka goda balvu Zelta lauva par mūža ieguldījumu mākslā saņems amerikāniete Eleina Stērtvanta (dz. 1930), kura konceptuāli veido citu autoru (Marsela Dišāna, Endija Vorhola, Frenka Stellas, Jozefa Boisa u. c.) darbu kopijas, un austriešu tēlnieks - novators Francis Vests (dz. 1947).
Venēcijas biennāle ir ietekmīga kultūras institūcija, kura tika dibināta 1895. gadā. Tā rīko vizuālās mākslas, arhitektūras, dejas, laikmetīgās mūzikas un teātra biennāles, kā arī Venēcijas kinofestivālu. Pirmā mākslas biennāle tika atvērta 1895. gada 30. aprīlī. Kopš XX gadsimta 30. gadiem tiek organizēti mūzikas, kino un teātra festivāli. Arhitektūras biennāle pirmo reizi notika 1980. gadā.