Apkaro pabalstu tūristus
D. Kemerons pagājušā gada sākumā Lielbritānijas iedzīvotājiem apsolīja, ka 2017. gadā sarīkos referendumu, kurā briti varēs lemt par valsts palikšanu ES sastāvā, ja Konservatīvā partija uzvarēs 2015. gada parlamenta vēlēšanās. Viņš paziņoja, ka līdz tam laikam runās ar ES par iespēju atgūt daļu no pilnvarām, kuras Londona ir deleģējusi Briselei, un par nepieciešamību veikt visaptverošas reformas. Kā prioritāti viņš izvirzīja birokrātijas samazināšanu bloka lēmumu pieņemšanā.
Toreiz premjers neieminējās, ka viņu uztrauktu ES liberālā imigrācijas politika, kas nosaka, ka ikvienam ES pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties bloka iekšienē, lai, piemēram, iegūtu kvalitatīvāku izglītību un labāk atalgotu darbu. Tomēr pēc UKIP uzvaras maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un konservatīvo kandidāta zaudējuma UKIP kandidātam šomēnes notikušajās papildvēlēšanās vienā no vēlēšanu apgabaliem D. Kemerons aizvien uzstājīgāk runā par vajadzību iegrožot imigrāciju no ES.
Konservatīvie vēlas ierobežot imigrantu pieeju sociālajai palīdzībai, jo uzskata, ka daudzi iebraucēji, jo īpaši no ES jaunajām dalībvalstīm, ir «pabalstu tūristi». Briti ievieš noteikumu, ka iebraucēji tikai trīs mēnešus pēc ierašanās Lielbritānijā var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Konservatīvie arī grib panākt, ka nākamo ES dalībvalstu pilsoņiem būtu jāgaida ilgāk uz Lielbritānijas darba tirgus atvēršanu. Laikraksts The Sunday Times šomēnes rakstīja, ka D. Kemerona jaunākā iecere paredz ieviest kvotas zemu kvalificētiem migrantiem no ES. Tam būtu nepieciešamas pamatīgas izmaiņas ES likumos.
Anglikāņu baznīcas galva Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs brīdinājis, ka politiķu aicinājumi ierobežot imigrāciju veicina neiecietību sabiedrībā. «Mēs nevaram izturēties pret imigrāciju kā pret draudu, kas pārplūdinās valsti, kura ir tikusi galā ar daudziem imigrācijas viļņiem,» Dž. Velbijs citē Reuters.
Pretrunā ar ES likumiem
Kopš pagājušā gada marta līdz šī gada martam Lielbritānijā uz dzīvi ieradušies 214 tūkstoši ES dalībvalstu pilsoņu, bet valsti pametuši 83 tūkstoši bloka pilsoņu. Tas nozīmē, ka reāli imigrantu skaits no ES dalībvalstīm palielinājies par 131 tūkstoti, liecina Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja dati. Tas ir vairāk nekā gadu agrāk, kad imigrantu daudzums no ES dalībvalstīm pieauga par 95 tūkstošiem.
Paredzēts, ka nākammēnes D. Kemerons izklāstīs savus piedāvājumus imigrācijas samazināšanai un nodos tos ES. Vācijas kanclere Angela Merkele jau ir paziņojusi, ka neatbalstīs ierobežojumus darbaspēka brīvai kustībai ES. Aizejošais Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu ir pārliecināts, ka D. Kemerona plāni ir pretrunā ar ES likumdošanu.
Ž. M. Barrozu britu politiķus aicinājis aizdomāties, ka ES garantēto personu pārvietošanās brīvību izbauda arī miljoniem britu. Dati liecina, ka aptuveni 1,8 miljoni Lielbritānijas pilsoņu apmetušies uz pastāvīgu dzīvi kādā no pārējām ES dalībvalstīm, raksta The Financial Times. «Lielbritānijai citiem ES pilsoņiem ir jāpiedāvā tas, ko ES piedāvā britiem. Tāds ir taisnīguma princips,» uzskata Ž. M. Barrozu.
Viņam nepiekrīt Lielbritānijas parlamenta loceklis konservatīvais Marks Fīlds, kurš ir pārliecināts, ka vairākums ārzemēs dzīvojošo britu ir veiksmīgi cilvēki, nevis «agresīvi ubagi, kas guļ uz ielām.