Parastākie siptomi pēc kukaiņu koduma ir lokāls apsārtums un pietūkums, dažkārt var novērot nātreni vai sejas daļas pietūkumu. Atsevišķos gadījumos suņiem var izveidoties pārliecīga jutība jeb alerģija, kad pat viens attiecīgā kukaiņa kodums var radīt spēcīgu, plašu ādas iekaisumu, vemšanu, apgrūtinātu elpošanu un retos gadījumos arī nāvi. Bites, lapsenes, kamenes, irši dzeļ aizstāvoties, savukārt odi, ērces, blusas, utis ir asinssūcēji, kam dzīvnieka asinis ir barība.
Katrs suns vasaras sezonā noteikti sastopas ar blusām, odiem un ērcēm. Ja dzīvniekam nav alerģiska reakcija uz šo kukaiņu siekalu proteīnu, kodumi rada vieglu diskomfortu, uz ādas var novērot nelielus sārtus plankumiņus. Ja dzīvniekam ir alerģija pret blusas siekalām, tad pat vienas blusas kodums liek sunim kasīties vēl divas nedēļas, niezi bieži pavada dažādi ādas iekaisumi. Šādos gadījumos pretparazītu līdzekļi jālieto visu cauru gadu, rūpīgi sekojot ražotāja ieteiktajai lietošanas biežuma shēmai.
Aisinssūcēju parazītu kodumi ir bīstami ne tikai alerģiskajiem dzīvniekiem. Blusas, ērces un odi var pārnēsāt dzīvniekiem bīstamas slimības. Piemēram, ērces izplata suņiem bīstamo Laimas slimību (izpaužas ar drudzi, vājumu, kā sekas var būt klibums, nieru darbības traucējumi). Pēdējos gados aktuāla kļuvusi dirofilarioze - suņiem zem ādas parazitējoši kāpuri, kuru olas pārnēsā odi. Šo slimību bieži jauc ar siltajās zemēs izplatīto sirdstārpu slimību, ko izraisa tās pašas dzimtas Dirofilaria tārpi. Latvijā konstatētās dirofilārijas parazitē galvenokārt zemādā un parasti veselības problēmas neizraisa.
Ar kādām veterinārajām zālēm vislabāk apkarot parazītus un kādus profilaktiskus pasākums ieteicams veikt, jautājiet savam veterinārārstam!
Bites un lapsenes suņiem visbiežāk iedzeļ degunā vai sejas apvidū. Tādos gadījumos suns iekaucas un sāk berzēt ar ķepām sadzelto vietu. Rūpīgi to apskatot, parasti var atrast bites dzeloni, ko jāmēģina uzmanīgi izvilkt. To neiesaka darīt ar pinceti, jo, saspiežot dzeloni, papildu inde nonāk organismā. Vislabāk mēģināt dzeloni izbīdīt no ādas ar naga palīdzību. Pēc tam uz skartās vietas var uzlikt ar ūdeni nedaudz atšķaidītu sodu (samaisīt pabiezu putriņu). Šis līdzeklis neitralizēs indi un mazinās sāpes. Pēc tam koduma vietai var pielikt aukstu priekšmetu. Ja dzīvniekam novēro vispārīgus veselības traucējumus (elsošana, smakšana, ausu apsārtums, samaņas zudums), tas nekavējoties jānogādā pie veterinārārsta. Ja dzīvniekam vienreiz jau novērota smaga vispārēja reakcija uz kāda dzēlējinsekta kodumu, jākonsultējas ar veterinārārstu par iespēju turēt mājās vienreizēju epinefrīna devu, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri rīkoties. Latvijā sastopamā vienīgā indīgā čūska ir odze. Parasti tās kodums suņiem nav bīstams (izņēmums varētu būt maza auguma suņi, kam iekož odze, kas nav iztukšojusi savus indes krājumus). Odzes nepavisam nav agresīvas un parasti izvēlas bēgt, nevis uzbrukt. Tomēr, ja čūska iekodusi, brūci nedrīkst griezt, likt žņaugu vai izsūkt. Ja sunim novēro vispārējus veselības traucējumus (siekalošanās, paplašinātas zīlītes, vemšana, samaņas zudums), nekavējoties jādodas pie veterinārārsta.