Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Intelektuālais īpašums nav slogs

Ēriks Eglītis, Microsoft Latvia vadītājs

Pirms četriem gadiem Latvija izkļuva no ASV valdības veidotā to valstu saraksta, kurās netiek pienācīgi ievērotas intelektuālā īpašuma tiesības, līdz ar to veidojas nelabvēlīgs uzņēmējdarbības un investīciju klimats. Tas bija būtisks sasniegums, ko ar gandarījumu uzsvēra arī Latvijas valdība.

Šogad Latvija tikai par mata tiesu izspruka no atkārtotas iekļūšanas šajā sarakstā. Starptautiskā Intelektuālā īpašuma apvienība pārmet mūsu valstij nepietiekamu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un aicina Latvijas valdību kļūt par paraugu sabiedrībai šajā jomā. Intelektuālais īpašums nav tikai mūzikas ieraksti vai filmas, runa vispirms ir par komercnoslēpumiem, patentiem, preču zīmēm un programmatūru - lietām, kuras vislabāk raksturo mūsdienīgu, inovatīvu, ražojošu un uz eksportu vērstu ekonomiku.

Sabiedrībā joprojām dominē priekšstats, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība ir nepieciešama tikai atsevišķiem lieliem uzņēmumiem, nevis sabiedrības labklājībai un ekonomiskajai izaugsmei kopumā. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc mums ir tik maz eksportspējīgu un inovatīvu uzņēmumu. Mēs mēdzam aizmirst to, ka attieksme pret intelektuālo īpašumu veido kopējo investīciju klimatu Latvijā un uzņēmējdarbības vidi, kura ir vai nav labvēlīga mūsu valsts definēto prioritāro nozaru ar augstu pievienoto vērtību attīstībai. Mēs aizmirstam, ka tie ir jauni, eksportspējīgi produkti, jaunas idejas, kuras tiks vai netiks īstenotas, baidoties, ka kāds tās vienkārši nozags. Mēs aizmirstam, ka tie ir nodokļi, kuri ieplūst vai neieplūst mūsu valsts trūcīgajā budžetā. Neatkarīgi no tā, vai intelektuālā īpašuma tiesību objekts pieder kādam starptautiskam vai vietējam Latvijas uzņēmumam. Saskaņā ar starptautiskās programmatūras industrijas asociācijas Business Software Alliance datiem datorpirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2010. gadā sasniedza 30 miljonus ASV dolāru. Milzīgi zaudējumi ir arī radošajām industrijām - mūzikai, kino nozarei. Tāpēc intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana patiesībā ir visas sabiedrības un valsts interese. To apzinās arvien vairāk valstu pasaulē, piemēram, pavisam nesen Azerbaidžāna noslēdza sadarbības līgumu ar Microsoft, kas ietver arī intelektuālā īpašuma jautājumu sakārtošanu (Latvijas valdība līdzīgu līgumu noslēdza jau 2005. gadā). Azerbaidžāna to nedarīja, lai izdabātu ASV vai Microsoft. Nē, viņi ļoti labi apzinās, ka naftas industrija nevar būt vienīgais pamats ilgtermiņa attīstībai. Intelektuālā īpašuma aizsardzība ir pirmais solis zināšanu ekonomikas attīstībā.

Mūsu valsts intelektuālā īpašuma jautājumu sakārtošanā nenoliedzami darījusi ļoti daudz. Tā tam arī būtu jābūt - publiskajam sektoram jābūt pilnībā sakārtotam, lai tam būtu morāla autoritāte prasīt kārtību arī no uzņēmējiem. Tomēr kopš krīzes sākuma ir aktualizējies jautājums - kā sabalansēt resursu pieejamību publiskajā sektorā ar efektīvu IT nodrošinājumu, vienlaikus respektējot arī intelektuālā īpašuma tiesības. Risinājums varētu būt mērķtiecīgāka un pārdomātāka publiskā sektora IT resursu koordinēšana.

Viena no Latvijas problēmām, manuprāt, ir tā, ka valsts budžeta veidošanas mehānisms nedod iespēju veidot centralizētus IT resursu iepirkumus, kas, protams, valstij būtu daudz izdevīgāk. Pašlaik budžets tiek «iedots» katram resoram atsevišķi, un tas arī skatās un vērtē, kā to izlietot - un nebūt ne vienmēr visefektīvākajā veidā. Pirmais loģiskais solis būtu veikt publiskā sektora IT resursu auditu. Tas palīdzētu novērtēt faktisko resursu pieejamību un reālo nepieciešamību, jo ne vienmēr un visur ir vajadzīgs visdārgākais un sarežģītākais. Domu par šāda audita nepieciešamību atbalsta gan Finanšu, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. Kopējo vajadzību apzināšana ļautu centralizēt iepirkumus, tas savukārt ļautu valstij prasīt piegādātājiem izdevīgākus līgumu nosacījumus iepirkumu apjoma dēļ.

Otra būtiska problēma ir politikas plānošanas un rīcībpolitikas dokumentu, arī valsts ilgtermiņa programmu un attīstības plānu, vājā sasaiste ar valsts budžeta veidošanu. Atgādināšu, ka Nacionālā attīstības plāna (www.nap.lv) stratēģiskais mērķis ir izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai. Diemžēl, un to ir minējis arī Ministru prezidents V. Dombrovskis, realitātē šis plāns nedarbojas, jo rod tikai daļēju atspoguļojumu konkrētos rīcībpolitikas dokumentos un attiecīgi valsts budžeta pozīcijās.

Esmu pārliecināts, ka, sistemātiski īstenojot ilgtermiņa plānus, mēs noteikti rastu veidus, kā veicināt intelektuālā īpašuma radīšanu un vairošanu, iekļaujot konkrētas darbības valsts budžetā, kas turpinātu sekmēt tādu nacionālo uzņēmumu kā Tilde, FMS, DPA u. tml. izaugsmi gan vietējā, gan eksporta tirgos. Arī IT resursu un sistēmu, kā arī iepirkumu centralizācija ir virziens, kas ļaus publiskajam sektoram kļūt gan izmaksu, gan darbības ziņā efektīvākam, jo sistēmiskas plānošanas trūkums un sadrumstalotība nav efektīvs risinājums ilgtermiņā ne valsts pārvaldei, ne tautsaimniecībai, ne arī uzņēmumiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?