Kremerata Baltica, kura priekšgalā ir pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers, XX gadsimta nogalē tika dibināts kā Latvijas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Orķestra sastāvā spēlē triju Baltijas valstu mūziķi, un tas ir veiksmīgs Baltijas valstu sadarbības piemērs mūzikas sasniegumu popularizēšanā. 1999. gadā trīs Baltijas valstis pirmoreiz parakstīja Nodoma protokolu, saistībā ar kuru Latvijas Republikas KM tika uzdots īstenot Kremerata Baltica ideju. Vakar līgums tika parakstīts uz trim gadiem ar iespēju to pagarināt. Latvijas dotācija orķestrim 2012. gadā ir 150 523 lati, bet Lietuva atvēl aptuveni 35 tūkstošus un Igaunija - 17 tūkstošus latu gadā. Kaimiņvalstu piešķirto summu apmērs ir proporcionāls attiecīgās valsts mūziķu skaitam orķestrī.
Lietuvas kultūras ministrs Arūns Gelūns Dienai atzina, ka iemesls apvienot finansiālos spēkus šajā gadījumā ir vairāk nekā pietiekams. «Pavērtējot visus Kremerata Baltica sasniegumus, koncerttūru vēsturi, šķiet, kas var būt labāk,» viņš saka. «Par nelaimi, šobrīd mēs izdzīvojam ekonomisko grūtību periodu, kas ir nedaudz mainījis ārējās kultūrpolitikas uztveri, tomēr ceru, kas tas ir tikai uz īsu brīdi.» Viņš apgalvo, ka Lietuvas KM noteikti atbalstīšot orķestri arī turpmāk, jo tā sniegtais vēstījums pasaulei, tik augstā līmenī sarunājoties ar publiku universālajā mūzikas valodā, izpildot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas komponistu skaņdarbus, ir perfekts.
Igaunijas KM pārstāvis Ragnars Sīls nosauca Dienai divus iemeslus, kādēļ igauņi lepojas ar Kremerata Baltica: «Pirmkārt, tāpēc, ka mums ir šāds orķestris ar visā pasaulē zināmo maestro, kas spēj prezentēt trīs Baltijas valstis daudz labāk nekā katrs no mums individuāli. Otrkārt, Eiropā noteikti nav daudz valstu, kas var sniegt tik labu piemēru vairāku valdību sadarbībā kultūras sektorā.» Viņaprāt, tieši sadarbība Kremerata Baltica darbības nodrošinājumā kopš līguma atjaunošanas 2004. gadā ir pavērusi durvis arī citām sadarbībām kultūras sektorā Baltijas valstīs.
Šobrīd, kad visa pasaule ir uztraukta par ekonomikas virzību globālā līmenī, pēdējos gadus noteikti nevar uzskatīt par paraugu, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu sadarbībai kultūras vai kādā citā jomā, uzskata A. Gelūns, tomēr idejas ir. «Vajadzētu vairāk tādu projektu kā Kremerata Baltica, piemēram, grāmatu izdevniecībā, laikmetīgajā mākslā,» viņš stāsta. «Mēs esam sprieduši par Baltijas valstu mākslas prezentēšanu vienā paviljonā Venēcijas Mākslas biennālē.» Savukārt R. Sīls atzīmēja, ka nozīmīga loma ir arī individuālu, kā arī institucionālu (nacionālās bibliotēkas, muzeji, operas utt.)kultūras sakaru uzturēšanai.