Darījumā iesaistītās puses gan plānoto ieguldījumu apmēru neatklāj, jo sadarbības modelis vēl tikai tiek apspriests, taču neoficiāla informācija liecina, ka piedāvātais investīciju apjoms sākotnēji varētu līdzināties slimnīcas īstermiņa parādsaistību apmēram - vairāk nekā 250 000 latu. Kopējās slimnīcas parādsaistības šobrīd tuvojas miljonam latu, kas ir gan pašas slimnīcas un arī tās bijušās īpašnieces - Aizkraukles rajona padomes ņemtie un galvotie kredīti veselības aprūpes iestādes rekonstrukcijai un medicīnas iekārtu iegādei, gan arī īstermiņa parādi valstij un piegādātājiem. «Ja ar banku par ilgtermiņa kredītu atmaksu vēl var vienoties, tad ar valsti un citiem īstermiņa kreditoriem tas praktiski nav iespējams,» saka Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne, norādot, ka tās pašreizējā īpašniece Aizkraukles novada dome nespēj ne nomaksāt slimnīcas parādus, ne uzturēt šo iestādi. A.Vāne skaidro - darbs slimnīcā, veicot būtiskas reorganizācijas, šobrīd sakārtots tā, ka ar esošajiem ieņēmumiem pietiek ikdienas izdevumu segšanai, bet parādu nomaksai naudas nav. Līdz ar to, ja neizdosies piesaistīt papildu līdzekļus no malas, iestādei, kura no lokālās daudzprofilu slimnīcas pārtapusi aprūpes slimnīcā, var iestāties maksātnespēja.
Sarunu gaitā par privātā kapitāla piesaisti slimnīcai izskanējusi doma gan par to, ka fonds tā savā īpašumā par sviestmaizi varētu iegūt kapitāli izremontētu un labi aprīkotu veselības aprūpes objektu, gan par to, ka aiz fonda stāvošie zāļu lieltirgotāji, konkrēti firma Recipe Plus, tā vēlas iegūt lielāku ietekmi zāļu tirgū Latvijā.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme un arī VAF pārstāvis Marģers Zeitmanis apgalvo, ka šeit nav runas par slimnīcas privatizāciju, bet tikai par kopīga uzņēmuma veidošanu, balstoties uz privātās un publiskās partnerības principiem. Aizkraukles novada dome plāno paturēt uzņēmuma kontrolpaketi un līdz ar to arī lielāko noteikšanu uzņēmuma turpmākajā darbībā. «Darba grupa, kurā piesaistīti finansisti, juristi, zvērināti revidenti un citi speciālisti, šobrīd strādā pie tā, lai privātais investors vēlāk mums nevarētu izgriezt rokas un mēs nezaudētu kontroli pār šo uzņēmumu,» saka V.Plūme. Lai arī fondā iesaistītās personas un Recipe Plus vadība saistību un uzņēmuma ieinteresētību noliedz, kad Diena vasarā rakstīja par zāļu tirgotāju mēģinājumiem ietekmēt ārstus un ārstniecības iestādes, lai tie priekšroku dot tieši šo firmu piedāvātajiem medikamentiem, M.Zeitmanis pārstāvēja tieši firmas Recipe Plus viedokli. Savukārt portāls kasjauns.lv rakstījis, ka VAF padomes priekšsēdētājs Jānis Oskerko, kas saskaņā ar Lursoft datu bāzē atrodamo informāciju norādīts kā vienīgais VAF akcionārs, pirms dažiem gadiem bijis Recipe Plus valdes loceklis ar paraksta tiesībām.