Izvērtējums liecina, ka Vidzemes reģionā radītas 384 pastāvīgas darbavietas, savukārt Rīgas reģionā 1451 darbavietā pilnveidota darbinieku kvalifikācija. Salīdzinot atalgojuma izmaiņas ar 2007. gadu, visos reģionos vērojams atalgojuma pieaugums, un lielākais pieaugums bijis Latgales reģionā, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Jāatgādina, ka arī finanšu ministrs Andris Vilks Dienā paustajā viedoklī atzina: «ES fondi pozitīvi ietekmējuši arī nodarbinātību - kopš 2011. gada sākuma Kohēzijas politikas līdzfinansēto iniciatīvu īstenošanas rezultātā tika radītas aptuveni 6,5 tūkstoši ilgtermiņa un 56 tūkstoši īstermiņa darbavietu. Bez ES fondu līdzfinansētajiem projektiem 2013. gadā bezdarba līmenis būtu bijis par 1,9 procentpunktiem augstāks.»
Vērtējot ES fondu ietekmi uz reģionālo attīstību, VARAM secinājusi, ka makrolīmenī samazinājušās reģionālās attīstības atšķirības un redzams, ka notiek neliela, bet pakāpeniska attīstības līmeņa izlīdzināšanās. Vienlaikus, ņemot vērā Latgales un citu reģionu zemo piesaisti privāto investīciju jomā un uzņēmējdarbībā, ES fondu ietekme VARAM skatījumā vērtējama kā nepietiekama.
Dažādām ES fondu programmām ir atšķirīga ietekme uz reģionālo attīstību. Ja vērtē trīs ES fondu darbības programmu 2007.-2013. gadam ieguldījumus, tieši uzņēmējdarbību atbalstošās aktivitātes ir visnevienlīdzīgāk ieguldītas - komersanti investīciju piesaistē visveiksmīgākie ir bijuši Rīgas reģionā, bet vismazāk - Latgales reģionā, attiecīgi piesaistot 392,4 miljonus eiro un 25,2 miljonus eiro.
Tāpēc 2014.-2020. gadam būtu jāveido mērķtiecīgākas ES fondu programmas, kas tiešā veidā ietekmētu ekonomisko situāciju reģionos. VARAM piedāvājums ir ES fondos 2014.-2020. gadā veidot «integrēto projektu mehānismu», kur neatkarīgi no finansējuma piederības nozarei jaunu darbavietu radīšanai tiktu piedāvāts atbalsts gan tieši komersantiem, gan komercdarbību atbalstošās publiskās infrastruktūras veidošanai.