Pozitīvas perspektīvas iezīmējas arī pasaules ekonomikai. Pāris gados šķēršļi pasaules izaugsmes paātrinājumam mazināsies. Fiskālo pasākumu pretvēju spēks pierims, bet pasaules centrālās bankas saglabās stimulējošu monetāro politiku.
ASV nostājušās labas izaugsmes pozīcijās, kas sniegs iespējas arī eirozonai atgriezties pie ekonomiskās, finansiālās un politiskās stabilitātes, kaut izaugsme solās būt gausa. Starp valstīm un reģioniem turpinās pastāvēt cikliskās atšķirības izaugsmē, kas vairos domstarpības par īstenojamo ekonomikas politiku.
Salīdzinoši pozitīvais scenārijs balstās uz diviem pieņēmumiem. Pirmkārt, ka saglabāsies zemas un stabilas inflācijas apstākļi, otrkārt, ka centrālo banku zemo procentu likmju politika tiks balstīta uz makroekonomiskajiem procesiem. ASV, Eiropā un Āzijā ir liels ekonomisko jaudu pārpalikums, kas nospiež algu kāpumu un izejvielu un energoresursu cenas. Tas centrālajām bankām sniedz iespēju nesteigties ar procentu likmju celšanu, bet koncentrēties uz izaugsmi un nodarbinātību. Drīzumā nopietnu pārbaudi piedzīvos centrālo banku spējas pārliecināt finanšu tirgus, ka tās ir spējīgas kontrolēt situāciju un nodrošināt zemu inflāciju. Ja tās to nespēs, finanšu tirgos iespējamas krasas svārstības.
Tomēr pastāv arī neatrisinātas problēmas, kas uztur negatīvus riskus. Eirozonu apdraud vājā finanšu sistēma un nepieciešamo politisko lēmumu trūkums, kā arī strauji augošo valstu neizlēmība reformēt savas ekonomikas. ASV monetāro stimulu ierobežošana var radīt ekonomiskas un finanšu problēmas valstīm un reģioniem, kas atrodas atšķirīgos cikliskās attīstības posmos un var netikt galā ar augstākām procentu likmēm. Eirozonai ir nepieciešami vairāki gadi, lai sasniegtu privātā sektora parādsaistību samazināšanas mērķus. Izņemot finanšu sektoru, globālais parāds šobrīd ir lielāks nekā 2007. gadā. Tas nozīmē, ka procentu likmju kāpums atstātu tūlītēju ietekmi uz patēriņu, kapitāla izdevumiem, aizdevumiem un valsts finansēm.
Eirozonas krīze saglabās savu sarežģīto dabu. Augstais bezdarba līmenis uztur politiskās nestabilitātes risku. Visticamāk, Grieķijai būs nepieciešama jauna parādu pārstrukturēšana. Arī Portugālei un Īrijai varētu būt nepieciešami parādu apkalpošanas atbalsta pasākumi. Tikmēr Krievijā vērojama izaugsmes palēnināšanās un, neveicot reformas, būs grūti atgriezties pie iepriekšējiem izaugsmes rādītājiem.
Neskatoties uz perspektīvu uzlabošanos, būtiski ir adekvāti novērtēt, bet nepārvērtēt situāciju Latvijas ekonomikā. Laikā, kad ekonomika stabilizējas, pieaug vēlme neņemt vērā iespējamos riskus. Riskus veicinošajiem faktoriem ir tieksme no atmiņas izgaist, jo cilvēka daba ir pakārtota vēlmei atcerēties labo un ignorēt slikto. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kļūdas atkārtojas.
*SEB bankas ekonomists