Citās Tuvo Austrumu valstīs un Rietumos Ženēvas kodolsarunu iznākumu uztver pārsvarā pozitīvi vai rezervēti, bet visdziļāko sarūgtinājumu par vienošanos paudusi Irānas ienaidniece Izraēla, kas ir apņēmusies strādāt, lai panāktu vēl striktākus Teherānas kodolprogrammas ierobežojumus.
Naftas embargo neatcels
Sešas lielvalstis (ASV, Lielbritānija, Francija, Vācija, Ķīna un Krievija) un Irāna vienojās, ka apmaiņā pret Teherānai piemēroto starptautisko sankciju daļēju samazināšanu irāņi ierobežos savu kodolprogrammu. Vienošanās būs spēkā pusgadu.
Irāna apņēmusies pārtraukt urāna bagātināšanu virs 5% un «neitralizēt» tās rīcībā esošo līdz 20% bagātināto urānu. Teherāna arī nedrīkst uzstādīt jaunas centrifūgas, ko izmanto urāna bagātināšanai. Irāņiem ir jānodrošina Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektoru pieeja saviem kodolobjektiem.
Ja Irāna pildīs saistības, tad tuvākajos sešos mēnešos pret to jaunas sankcijas nepiemēros. Tomēr daļa ASV kongresmeņu gan no opozīcijā esošās Republikāņu partijas, gan valdošās Demokrātu partijas jau tagad apsver «rezerves plānu» un ir gatavi apstiprināt jaunas sankcijas pret Irānu, ja tā pārkāps kādu no vienošanās punktiem.
Lielvaras apņēmušās mīkstināt Irānas sankciju slogu, naudiskā izteiksmē samazinot to par aptuveni septiņiem miljardiem dolāru (3,66 miljardi latu). No tiem 1,5 miljardus dolāru (780 miljoni latu) irāņi iegūtu, pateicoties zelta un citu vērtīgo metālu, petroķīmisko produktu un Irānā ražoto automobiļu eksporta lieguma atcelšanai.
Vēl aptuveni 4,2 miljardus dolāru (2,1 miljards latu) Teherāna varētu iegūt no saviem iesaldētajiem rietumvalstu banku kontiem. Vienlaikus lielākā daļa Irānas ārvalstu valūtas rezervju, kuru vērtība ir 100 miljardi dolāru (52 miljardi latu), joprojām būs pakļautas sankcijām un Teherānas režīms tām nevarēs piekļūt, vēsta Reuters.
Vienošanās gan nosaka, ka atsevišķas ārvalstu bankas drīkstēs atbrīvot to ASV filiālēs iesaldētos Irānas naftas dolārus, lai Teherāna varētu norēķināties par pārtiku, medikamentiem, medicīnas aprīkojumu un citām humānajām vajadzībām.
Sankciju atvieglojumi neattieksies uz naftas nozari, jo arī turpmāk ceturtā lielākā naftas eksportētājvalsts nevarēs eksportēt vairāk kā miljonu barelu naftas dienā. ASV lēš, ka kopš 2012. gada sākuma embargo dēļ Irāna ir zaudējusi 80 miljardus dolāru (41,6 miljardi latu).
Izraēla nepadosies
Vairākums irāņu vienošanos uzskata par nācijas uzvaru, jo ir atvieglotas ekonomiskās sankcijas pret Irānu, bet Teherānas kodolprogramma nav apturēta. «Tas ir nozīmīgs panākums. Tas sadragāja cionistu [Izraēlas], ASV un viņu sabiedroto mēģinājumus izbeigt Irānas urāna bagātināšanu. Bet tas nenozīmē, ka despotiskā rīcība pret irāņu tautu tiks ignorēta. Irāņi ASV joprojām saskata savu galveno ienaidnieku,» pirmdien rakstīja Irānas konservatīvā avīze Javan.
Visneapmierinātākā ar kodolsarunu iznākumu ir Izraēla, kas Irānas kodolprogrammā saskata tikai un vienīgi vēlmi iegūt atomieročus, ko likt lietā pret ebreju valsti.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pirmdien paziņoja, ka drīzumā uz Vašingtonu dosies viņa nacionālās drošības padomnieka vadīta delegācija, lai ar amerikāņiem apspriestu pastāvīgu vienošanos ar Irānu. «Šīs vienošanās iznākumam ir jābūt konkrētam - iznīcināt Irānas militārās kodolspējas,» sacīja B. Netanjahu, kurš svētdien Ženēvā parakstīto pagaidu vienošanos nodēvējis par «vēsturisku kļūdu» un kritizē amerikāņus par to, ka viņiem vairāku mēnešu garumā notikušas slepenas sarunas ar irāņiem.